Lielzemnieku tomēr notiesā 6
Par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu Latgales zemniekam piespriež pusgadu cietumsodu nosacīti un 113 156 eiro naudas sodu.
Publikācijā “Lielzemnieks uz apsūdzēto sola” “Latvijas Avīzes” 10. jūlija numurā jau rakstīju par nepatikšanām, kādās iekļuvuši tēvs un dēls Borisi Veļičko – lielākie zemnieki Zilupes novadā un vieni no lielākajiem apkārtnē, ja klāt rēķina arī viņu īpašumus līdzās esošajā Ludzas novadā.
Apsaimnieko ap 1500 hektāriem zemes, dod darbu padsmit cilvēkiem, apgrozījums – pie miljona gadā. Ziedo baznīcai, palīdz cilvēkiem. Cienījami ļaudis. Tomēr Boriss Veļičko jaunākais, kas saimniecībā oficiāli skaitās pārvaldnieks, atradās uz apsūdzēto sola Rēzeknes rajona tiesā.
Prokuratūras apsūdzībā teikts, ka Veļičko pārkāpis meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumus, radot būtisku kaitējumu dabai un videi. Prokurore Agnese Kalniņa lūdza tiesu sodīt Veļičko ar pusgadu cietumsoda nosacīti un 113 156 eiro naudas sodu par labu Valsts Meža dienestam.
Pagājšnedēļ tiesā tika nolasīts spriedums un tiesnesis Pēteris Novičenoks arī nolēma piespriest prokuratūras prasīto sodu. Plus vēl Veļičko jāsamaksā kaimiņam 700 eiro par nodarītajiem zaudējumiem. Neko jaukt nost vai atjaunot iepriekšējā izskatā neliek.
Atgādināsim lietas būtību. Veļičko pie Nirzas ezera nopirka īpašumu, kuru sāka apsaimniekot, nesakārtojot dokumentus: taisījis ceļu, tīrījis mežu un ezera piekrasti. Vienlaikus līdz ar darbiem kārtojis dokumentus, un viss šķitis un arī būtu bijis kārtībā, saka Boriss, ja kāds nebūtu pamanījis, ka dabā viss jau notiek vai noticis, bet papīros – ne. Lai papīri būtu kārtībā, esot pietrūkuši pāris mēnešu.
Kopumā Veļičko īpašumā ieguldījuši virs 100 000 eiro, tātad apmēram tikpat nu nāksies samaksāt valstij kā soda naudu.
“Tie bija gandrīz vieni izcirtumi ar celmiem. Knapi ar traktoru varēja izbraukt. Cilvēki bija ņēmuši no meža, ko varējuši, nevērtīgākie koki bija palikuši. Nolēmām izveidot atpūtas bāzi, piesaistīt tūristus. Mana kļūda bija, ka steidzos. Bet nauda bija, un negribējās zaudēt laiku. Tapa guļbūve ezera krastā, un arī tāpēc vajadzēja ceļu gan no piebraukšanas, gan drošības viedokļa. Skumji. Man jau liekas, ka vidi esmu sakopis, ne izpostījis. Te bija reāla, nekopta kailcirte,” rādot savām rokām stādītās priedītes, iztīrīto aizsargjoslu un ceļu, vasarā “LA” stāstīja Veļičko.
Pagājšnedēļ tiesā pasludināto spriedumu B. Veļičko gan pārsūdzēs.
