Lielzemnieks uz apsūdzēto sola. Veļičko ģimenes “grēka darbi” pie Nirzas ezera 0
Tēvs un dēls Borisi Veļičko ir lielākie zemnieki Zilupes novadā un vieni no lielākajiem apkārtnē, ja klāt rēķina arī viņu īpašumus līdzās esošajā Ludzas novadā. Apsaimnieko ap 1500 hektāriem zemes, dod darbu padsmit cilvēkiem, apgrozījums – pie miljona. Ziedo baznīcai, palīdz cilvēkiem. Cienījami ļaudis. Tomēr 29. jūnijā Boriss Veļičko jaunākais, kas saimniecībā oficiāli skaitās pārvaldnieks, atradās uz apsūdzēto sola Rēzeknes rajona tiesā un prokurore Agnese Kalniņa tiesu debatēs lūdza sodīt Veļičko ar pusgadu cietumsodu nosacīti un 113 156 eiro naudas sodu. Ko tad Veļičko nogrēkojies?
Pārkāpis meža noteikumus
Prokuratūras apsūdzībā teikts, ka Veļičko pārkāpis meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumus, radot būtisku kaitējumu dabai un videi. Krimināllikuma 96. panta kārtībā par to draud cietumsods līdz pat trijiem gadiem un naudas sods.
2014. gada vasarā Veļičko Ludzas novada Nirzas pagastā cauri kaimiņa Vasilija Astašenkova īpašumam 0,3 hektāru platībā nocirtis kokus, izrāvis celmus, nostūmis zemes auglīgo kārtu, lai uzbūvētu ceļu ar grāvjiem un atbērtnes joslu 20–30 metru platumā. Par to dokumenti nebija nokārtoti un valstij nav samaksāti 3182 eiro par negatīvajām sekām.
Šis ceļš Veļičko bija nepieciešams, lai piekļūtu savam sešus hektārus lielajam 2012. gadā nopirktajam zemnieku saimniecības “Akmeņlauki” īpašumam Nirzas ezera krastā.
Savā īpašumā Veļičko “grēka darbus” turpinājis. Apmēram 350 metru garumā izveidojis 20–30 metru platu ceļu (kopā ar grāvjiem un atbērtnes joslu), postot mežu un floru, raujot celmus un aizstumjot auglīgo augsni. Izracis 30 x 15 metru lielu un 10 metrus dziļu karjeru, tad vēl 25 x 15 metru lielu būvbedri, kur ielicis namam pamatus. Ierīkojis 17 x 17 metru lielu pludmali ar smilts segumu. Kopumā “Akmeņlauku” īpašumā patvaļīgi atmežoti 1,5 hekt-āri zemes un valstij par to nav samaksāti 34 535 eiro, kas pienāktos par atmežošanas negatīvajām sekām. Tādējādi radīts būtisks kaitējums dabai un videi, izpostīta dzīvotne daudzām meža sugām, daba tur būtiski izmainījusies, augsne pakļauta erozijai, radīti priekšnosacījumi ekosistēmas neatgriezeniskām izmaiņām. Tā kā atmežošana notikusi Nirzas ezera aizsargjoslā, apdraudēta arī visa ezera ekosistēmas harmoniska attīstība. Tiktāl prokuratūras apsūdzība.
Darbi gājuši papīriem pa priekšu
Braucu lūkoties posta darbus. Veļičko iepriekš bija uzaicinājis arī prokurori uzmest aci, kā viss izskatās dabā, bet viņa atteikusies. Boriss ir jauns, inteliģents vīrietis, absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Viņš atzīst, ka dokumenti nav bijuši līdz galam sakārtoti. Pietrūkuši divi trīs mēneši. Ticies ar mežzini, arhitektu, plānotājiem, daļa dokumentācijas jau bijusi un neesot bijušas nekādas pazīmes, ka kaut kas varētu noiet greizi un ka kādai iestādei vai ierēdnim ir pretenzijas.
Kad jautāju, vai varbūt (kā tas reizēm mēdz notikt, īpaši reģionos, kur cits citu pazīst) ar ierēdņiem viss bijis mutiski sarunāts, ka var darboties un papīrus laika gaitā būs iespējams sakārtot, Boriss daudznozīmīgi klusē. Un tad piebilst: “Visticamāk, kāda no atbildīgām personām ezerā makšķerēja un pamanīja, ka ainava krastā pamainījusies.” Un kur ierēdnis tad liksies…
“Grēka līcis” atrodas debešķīgā vietā pusceļā starp Ludzu un Zilupi, nedaudz nobraucot no šosejas. Īpašumu Nirzas ezera krastā Veļičko nopirkuši pirms sešiem gadiem.
“Tie bija gandrīz vieni izcirtumi ar celmiem. Knapi ar traktoru varēja izbraukt. Cilvēki bija ņēmuši no meža, ko varējuši, nevērtīgākie koki bija palikuši. Nolēmām izveidot atpūtas bāzi, piesaistīt tūristus. Mana kļūda bija, ka steidzos. Bet nauda bija un negribējās zaudēt laiku. Tapa guļbūve ezera krastā un arī tāpēc vajadzēja ceļu – gan no piebraukšanas, gan drošības viedokļa,” taisnojas Veļičko. Viņš teic, ka iepriekš īpašumam ceļš plānos bija iezīmēts gar vienu malu pa purvu, bet viņš nolēmis ceļu taisīt tieši savam īpašumam pa vidu pa izcirtumu: to ieteicis arī speciālists, jo būvēt ceļu purvā būtu gan ļoti dārgi, gan tas arī visu laiku bojātos, bezjēdzīgs ieguldījums.
Bet vispirms Boriss par savu naudu atjaunojis pašvaldības ceļu no šosejas līdz nelielajiem Līdeksnas kapiem, par ko Ludzas novada pašvaldība bijusi priecīga un viņam vēl caurteku uzdāvinājusi. Arī ļaudis esot teikuši paldies, jo iepriekš uz kapiem bieži tikai ar traktoru vai kājām varējuši tikt. Tad turpinājis taisīt ceļu tālāk cauri kaimiņa Astašenkova īpašumam, aptuveni 200 metrus. Par kaimiņu Boriss tikai nosmaida: mutiski viņš piekritis, bet tagad izvirzot pretenzijas. Tad: četrus metrus platu ceļu aptuveni 350 metrus pa savu zemi, pa jau meža darbos iebrauktu ceļu. Kopumā ceļa būvē ieguldījis ap 40 000 eiro. Aptuveni tikpat izmaksājusi elektrolīnijas pievilkšana un tikpat – guļbūve. Zemi iegādājies par 20 000 eiro. Vēl izdevumi par stādītām priedītēm, kopšanas darbi. Tāpat rēķinājies, ka būs jāmaksā 25 000 – 30 000 eiro par zemes transformāciju. Ieguldījumi krietni. Tiem viņš bijis gatavs.
Bet tagad šiem ieguldījumiem, ja tiesa tā lems, nāks klāt prokurores pieprasītie 113 156 eiro kā soda nauda. Boriss nebūs priecīgs arī par cietumsodu, jo līdz šim nav sodīts. Bet izskatās, ka šie iespējamie sodi Veļičko nesagraus. Viņš gan arī meklējis risinājumu iztikt bez krimināltiesvedības, bet neveiksmīgi.
“Tādi ir likumi…”
“Policijā mani saprata un tā arī pateica: ej un vienojies ar mežniecību, tad izbeigsim kriminālprocesu. Aizgāju pie Austrumlatgales virsmežniecības vadītāja Upenieka un sacīju, ka par savu nodarīto skādi esmu gatavs valstij uzdāvināt mežu trīskāršā apmērā. Par savu naudu esmu padsmit hektārus sastādījis ar eglēm un priedēm. Upenieks nepiekrita, esot par vēlu, tagad notiekot tiesvedība, un tikai tiesa varot lemt, ne viņš,” stāsta Veļičko.
“Kā mežinieks es Veļičko saprotu, neuzskatu, ka noticis briesmīgs noziegums, bet tādi ir likumi un es tos nevaru mainīt. Viņš uzskatīja: ja reiz mežs ir izcirsts, tad droši var taisīt ceļu. Tā nevar. Meža zeme ir jātransformē. Pieļauju, ka, ja Veļičko būtu darījis, kā paredz normatīvie akti, viss būtu bijis kārtībā,” saka Austrumlatgales virsmežniecības virsmežzinis Euģēnijs Upenieks, kurš piebilst: ja Veļičko pierādīs, ka sastādījis daudzus hektārus eglīšu un priedīšu savā mežā, tad par meža transformēšanu Nirzas ezera krastā viņam būšot jāmaksā vien simboliski.
Tā ka šobrīd izskatās, ka Veļičko ieguldījumi Nirzas ezera krastā nebūs jāpārvērš atpakaļ mežā. Rēzeknes tiesas tiesnesim Pēterim Novičenokam būs grūti pieņemt lēmumu. No vienas puses, likums pārkāpts, pants un prokurore ir bargi, summas ir lielas, bet, no otras puses, nu nav Veļičko ļaunprātīgs vides noziedznieks vai meža zaglis.
“Skumji. Man jau liekas, ka vidi esmu sakopis, ne izpostījis. Te bija reāla, nekopta kailcirte,” man rāda Boriss savām rokām stādītās priedītes, iztīrīto aizsarg-joslu un ceļu. Tāpat zemniekam žēl, ka tiesvedības dēļ nebūšot pieejams Eiropas Savienības finansējums lauku tūrismam, kas paredzēts 2020. gadā.
Nākamā tiesas sēde šajā lietā – novembrī.
