Lielzemnieki ar stipendijām balsta topošos lauksaimniekus 0
Septiņi jaunieši, kuri nolēmuši savu dzīvi saistīt ar laukiem un studē lauksaimniecībai derīgas nozares, šajā studiju gadā saņems būtisku finansiālu atbalstu – 1300 latu lielu stipendiju – no Latvijas zemniekiem graudaudzētājiem, kas apvienojušies kooperatīvā “Latraps”.
“Pirmo reizi palīdzēt savas zemes jauniešiem iegūt izglītību vēlas Latvijas zemnieki,” bija uzsvērts aicinājumā uz stipendiju piešķiršanas pasākumu. “Latrapā” apvienojušies 705 Latvijas zemnieki, kuri audzē rapsi un graudaugus. Kā uzsver kooperatīva ģenerāldirektors Edgars Ruža, kooperatīvs ticis dibināts, lai mūsu zemnieki nebūtu kalpi citiem, lai paši meklētu eksporta tirgus un kooperatīva biedri varētu izmantot tā pakalpojumus, piemēram, graudu apstrādi un uzglabāšanu.
E. Ruža teic, ka kooperatīva biedri saskata lielu potenciālu lauku attīstībai. Taču kooperatīvs un tā biedri jau tagad mana, ka laukos trūkst strādājošu profesionālu speciālistu: agronomu, lauksaimniecības tehnikas pārzinātāju, veterinārārstu. “Mums nevajag filozofus, politologus un sociologus, bet gan cilvēkus, kas gatavi strādāt lauksaimniecībā, – gudrus kadrus, kas attīstīs mūsu zemi,” – tā E. Ruža.
E. Ruža pieļauj, ka nākamajam studiju gadam “Latraps” atkal piešķirs stipendijas. Cik lielas un cik daudz studentiem, tas gan vēl jālemj kooperatīva biedriem. Pagaidām arī vēl nav zināms, vai kooperatīvs nākamgad turpinās atbalstīt šā gada stipendiātus vai meklēs jaunus topošos lauku censoņus.
Kooperatīva piešķirtās stipendijas administrē un stipendiātus palīdzēja izvēlēties plaši zināmais mazturīgu, spējīgu un čaklu studentu atbalstītājs – Vītolu fonds. Fonda dibinātājs Vilis Vītols uzsvēra, ka stipendijas ieguvuši tie, kuri ir izcili studenti vai guvuši lieliskas sekmes vidusskolā pirms iestāšanās augstskolā.
Lielākā daļa stipendiātu nāk no zemnieku ģimenēm, kuru saimniecības turklāt jau ir “Latrapa” biedri.
“Es nāku no Baltinavas. Jau sen biju nolēmis studēt lauksaimniecību,” stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) students, topošais agronoms – laukkopis Aldis Dauksts. “Mūsu ģimenei jau kopš vectēva laikiem ir lauku saimniecība. Mani senči šo zemi iekopuši, sviedrus lējuši. Es nevēlos to visu palaist vējā. Turklāt: ja tev ir sava zeme, nekad nepazudīsi, darbs būs vienmēr.”
Alda studiju biedrs Armīns Apšenieks arī ir no Balvu puses, no Bērzpils. Viņa ģimenei pieder 80 hektāru liela saimniecība, kurā tāpat aug rapsis un graudaugi.
“Jau no mazotnes esmu piedalījies visos lauku darbos, tā arī radās interese par šo jomu. Laukos mani piesaista plašums, turklāt, strādājot savā zemnieku saimniecībā, būšu brīvāks nekā tad, ja kļūtu par darba ņēmēju. Nekādus mīnusus lauku dzīvei nesaskatu,” saka Armīns.
Gan Aldis, gan Armīns arī nākotnē domā nodoties graudkopībai. Puišuprāt, tā ir vieglāka nekā lopkopība. Graudaudzētājiem “visa ziema ir kā viena liela brīvdiena,” uzskata Armīns.
Edgars Krastiņš LLU studē lauku inženieriju, arī viņa ģimenei pieder lauku saimniecība. Kaut maza – tikai ar 17 hektāriem lauku zemes –, puisis gatavs to attīstīt, panākt, lai arī neliela saimniecība nes peļņu.
Sanita Karluša no Kokneses studē veterinārmedicīnu. “Es gribu piedalīties Latvijas lauku attīstībā un izaugsmē,” viņa uzsver.
Stipendiju ieguvuši arī brālis un māsa no Alsungas puses – Dace un Māris Putniņi. Dace LLU studē zootehniku, bet Māris būs lauksaimniecības inženieris. Dace teic, ka viņu visvairāk interesē zirgkopība un nākotnē viņa cer izveidot savu zirgaudzētavu.
Sākotnēji “Latraps” plānoja piešķirt stipendijas tikai LLU studentiem. Taču Agnese Smilga no Jaunpiebalgas pēc stipendijas iegūšanas iestājās Latvijas Universitātē, tomēr “Latrapa” stipendiju saņems. “Es vēlos kļūt bioloģijas un ķīmijas skolotāja,” stāsta Agnese.
“Tie nu ir tie mācību priekšmeti, bez kuriem, stājoties LLU, neiztikt. Tā nu domāju nākotnē gatavot labus studentus LLU.” Sākumā Agnese gribējusi studēt pārtikas tehnoloģiju, bet galu galā pārdomājusi. Iespējams, nozīme lēmuma pieņemšanā bijusi tam, ka arī Agnesei pašai Jaunpiebalgas vidusskolā bijusi laba ķīmijas un bioloģijas skolotāja. “Vislabāk jau būtu, ja arī es pēc studijām varētu atrast darbu Jaunpiebalgas vidusskolā. Ja jaunieši, mācoties skolā, gūs radošas idejas par to, ko darīt laukos, tad tik daudz jauno cilvēku nedosies uz pilsētām,” spriež Agnese.
