Lielveikalu brīnums manioka – pavairo ar spraudeņiem, ne bumbuļiem 0
Lielveikalos piedāvā maniokas bumbuļus. Lūdzu, pastāstiet par šo neparasto kultūru! IEVA RĪGĀ
Manioka (Manihot esculenta) jeb kasava ir eiforbiju dzimtas daudzgadīgs krūms ar ēdamām saknēm, proti, augam uzkrātās barības vielas atrodas pazemes gumos. Cietes daudzums vien bumbuļos sasniedz 30–38%, tāpēc valstīs, kur manioku audzē, it sevišķi Āfrikā, pārtikā tai ir tāda pati nozīme kā pie mums kartupeļiem. Gumos ir arī daudz fosfora un dzelzs.
Bumbuļus cep, vāra un kaltē, pārstrādā miltos, iegūst spirtu. Manioku izmanto arī lopbarībā, un vairākās valstīs, piemēram, Ķīnā, tiek pētīta iespēja ražot biodegvielu. Auga dzimtene ir Dienvidamerika, patlaban pasaulē manioku plaši audzē tropu un subtropu apgabalos, sējumi pārsniedz 18 miljonus hektāru, un no katra hektāra novāc vidēji 10 t gumu.
Pats augs ir ap 3 m augsts krūms ar cilindrisku, sazarotu, labi aplapotu, trauslu stublāju. Tas var būt zaļi pelēks, sudrabots vai sārts. Lapas ir līdzīgas kastaņām – tumši zaļas, uz gariem, tumši sarkaniem kātiņiem.
Manioku pavairo ar spraudeņiem. Sēklas izmanto tikai selekcijā. Spraudeņus gatavo no auga stumbra un pieraktus glabā 2–3 mēnešus. Stādot sagriež 10–40 cm garos gabalos un sprauž zemē tāpat kā pie mums mārrutkus. Tropos stādīšanas laiks ir atkarīgs no lietus perioda sākuma. Svarīgi, lai gumu veidošanās laikā augsne būtu pietiekami mitra.
Manioka jāmēslo, lai gan devas ir mazākas nekā kartupeļiem. Ražu vāc, kad sēklas ir nogatavojušās un lapas nobirušas. Krūmus nocērt, saknes izrok un izlasa gumus. Tropos novāktie gumi pāris dienu laikā bojājas, tāpēc tos kaltē saulē, lai uzglabātu ilgstoši. Miltu ieguvei gumus 3–4 dienas mērcē ūdenī, tad nomizo, sasmalcina, izžāvē līdz 8–10% mitrumam un samaļ. Svaigu manioku neēd, jo lapas un saknes satur cianīda savienojumus. Kultivētajām šķirnēm gumi var būt 5–10 cm diametrā un 15–30 cm gari.
! Manioku pavairo ar spraudeņiem, tāpēc veikalā iegādātos bumbuļus nav jēgas stādīt zemē.
