Juris Lorencs: Lielveikals “uz bremzēm” 2
Tā vien izskatās, ka Jelgava tik drīz vēl netiks pie sava “Depo” lielveikala. Vismaz iecerētajā laikā ne. Iespējams, arī vieta būs cita, nekā sākotnēji plānots. Tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju “Depo” būvniecībai. Pamatojums – nav gūta pārliecība, ka lielveikala būve būs uztverama kā visas pilsētas reprezentācijas objekts.
Vai šis veikals pilsētā vispār ir vajadzīgs? Varbūt jā, varbūt nē. Jelgavā jau tagad atrodas divi būvniecības lielveikali. Bet jautājums jau nav tik daudz par pašu veikalu, bet gan par to, vai tas būtu jāceļ tieši šajā vietā, adresē ar saldo nosaukumu “Cukura iela 2”. Tieši Lielupes krastā, blakus tiltam un iepretim Jelgavas pilij. Manuprāt, nē. Pret lielveikala būvniecību iestājās arī daudzi jelgavnieki, tika vākti paraksti, negatīvu viedokli izteica Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde un Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Savukārt “Depo” īpašniekiem svarīga bija peļņa, ko viņi nemaz arī neslēpa.
Pastāv tāds jēdziens kā “sabiedriskais labums”. Izsverot visus “par” un “pret”, liela daļa jelgavnieku nāca pie pārliecības, ka zaudējumu pēc lielveikala uzcelšanas būs vairāk nekā ieguvumu. Patlaban citādi visai necilā Jelgava var lepoties ar sakopto Lielupes krastu, izbūvēto promenādi un pludmalēm. Masīvā lielveikala būve šo vidi ja ne izjauktu, tad degradētu gan. Es nebrīnītos, ka ZZS negaidīti vājā rezultāta cēloņi Saeimas vēlēšanās šī politiskā spēka “stiprajā pilī” Zemgalē meklējami arī Jelgavas pašvaldības neizlēmībā “Depo” lielveikala celtniecības lietā. Sākotnēji pilsētas vadība it kā bija pret, tad atkal par – bet ar nosacījumu, ka projekts tiek “uzfrišināts”. Un tiešām, no attīstītāju puses tika solīts, ka tas būšot vēl nebijis “Depo” veikals – “ar noapaļotām ēkas malām, unikālu stikla fasādi uz Lielupes pusi”. Un tomēr cilvēki uz šī āķa neuzķērās.
Patiesībā notikumi ap Jelgavas “Depo” ir Latvijas sabiedrības brieduma, arī nosacītas labklājības pazīme. Jo mūs vairs nevar tik lēti iekārdināt ar spožām pērlītēm, šajā gadījumā ar jauna lielveikala stikla kasti. Vācijas, Austrijas un Šveices mazpilsētās ik pa laikam notiek tautas nobalsošanas par jauna lielveikala celtniecību, un visai bieži atbilde ir noraidoša. Argumenti parasti ir šādi – satiksmes problēmas lielveikala tuvumā, zaļās zonas iznīcināšana, troksnis, neiederība ainavā un mazo veikaliņu iznīcināšana. Cīrihē, kas ir viena no bagātākajām pilsētām pasaulē, ir tikai viena augstceltne, 126 metrus augstais “Prime Tower”, un arī tas daudzkārt ticis kritizēts kā pilsētas ainavā neiederīgs. Starp citu, Rīgā, kas nebūt nav tik bagāta kā Šveices pilsēta, ir veselas trīs tikpat lielas augstceltnes – “Saules akmens” un divi “Z torņi”.
Vai Latvijas pilsētām vajag tik daudz lielveikalu? Dzīve pati dos atbildi – tā varētu teikt konsekventi brīvā tirgus piekritēji. Un dzīve tiešām dažkārt dod pavisam uzskatāmas atbildes, kā to redzam tukšo “Selver” un “Prismas” lielveikalu piemērā. Un tad atkal nonākam pie kopējā sabiedriskā labuma. Ja bankrotējušas mazas bodītes logā kādu brīdi būs izlikts uzraksts “iznomā”, to daudzi pat nepamanīs. Taču pamesta lielveikala karkass jau pa gabalu atstāj nepatīkamu, pat nomācošu iespaidu. Un tomēr biznesa spiediens ir milzīgs. Tagad jau “Maxima” plāno būvēt kārtējo lielveikalu tieši blakus Gaiļezera slimnīcai. Diezin vai slimniekiem, raugoties pa savu palātu logiem un atceroties Zolitūdes traģēdiju, radīsies tās labākās asociācijas.
Patiesībā problēma ir daudz plašāka. Uzdosim sev jautājumu – vai mums tiešām vajadzīgs tik daudz mantu? Tik daudz T-kreklu, glāžu, mēbeļu, visādu nieku? Laikam jau ne – aizvien vairāk cilvēku nonāk pie šādas pārliecības. Nav brīnums, ka pasaulē parādījusies jauna un neparasta profesija – konsultanti, kuri palīdz atbrīvoties no liekām un nevajadzīgām mantām.
