Lielveikaliem – lielnodokļi 1
Pirms nepilniem trim gadiem Polijā spēkā stājās mazumtirdzniecības apgrozījuma nodoklis, kas paredz divu veidu nodokļus veikaliem. Tādējādi iznāk, ka lielajām veikalu ķēdēm ar lielu apgrozījumu valstij jāmaksā vairāk nekā vietējā mēroga mazajiem tirgotājiem. Pret šādu sistēmu iestājās Eiropas Komisija (EK), norādot, ka šādā veidā tiek pārkāpts vienlīdzības princips, taču Eiropas Savienības Tiesa domā pretēji.
ES Tiesa nostājas poļu pusē
Tāpat kā Latvijā, arī Polijā vietējo veikalu eksistenci apdraud lielās ārvalstu veikalu ķēdes, kuru galvenais trumpis ir cena. Poļu tirgū dominē Vācijas zemo cenu veikalu tīkls “Lidl”, Lielbritānijas lielveikalu tīkls “Tesco” un citi tikpat vērienīgi tirgus dalībnieki.
Lai atbalstītu vietējos veikalus un mazinātu globālo tirgotāju ietekmi, kā arī palielinātu valsts kasi, 2016. gada 1. septembrī Polijas valdība pieņēma progresīvo mazumtirdzniecības apgrozījuma nodokli. Tas paredz, ka tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir starp 17 un 170 miljoniem Polijas zlotu mēnesī (aptuveni četriem un 40 miljoniem eiro) ir jāmaksā 0,8% liels mazumtirdzniecības nodoklis. Savukārt, ja ienākumi pārsniedz minēto summu, nodokļa apjoms tiek palielināts gandrīz divreiz – līdz 1,4%.
Taču Polijas valdības rīcību apstrīdēja EK, uzskatot, ka šādā veidā tiek pārkāptas Eiropas Savienības (ES) tiesības. Komisija veica padziļinātu izmeklēšanu, pēc kuras poļiem ieteica atjaunot vienlīdzīgu attieksmi tirgū un novērst nepamatotu diskrimināciju starp uzņēmumiem. Viņu ieskatā, šis nodoklis, kas skar lielos lielveikalu tīklus, ir Eiropas valsts atbalsta noteikumu pārkāpums, kas “palielina domstarpības starp Briseli un Varšavu”.
Lietu izskatīja arī Eiropas Savienības Tiesa, kas nupat lēmusi, ka poļiem tomēr ir tiesības veikalniekiem piemērot dažādus nodokļus, jo veikalus šķiro pēc lieluma, nevis pēc izcelsmes valsts, un ka EK pārmetumiem neesot pamata.
Vietējie jāatbalsta citā veidā
Ņemot vērā tiesas spriedumu, rodas jautājums – vai arī Latvijai nevajadzētu sekot Polijas piemēram, tādējādi sniedzot atbalstu vietējiem tirgotājiem un veicinot viņu konkurētspēju?
“Uzskatu, ka lielāku nodokļu piemērošana lielajām veikalu ķēdēm nepalīdzēs vietējiem tirgotājiem. Mums nav jāseko poļiem, jo ir citi mehānismi, ar kuru palīdzību valsts var sniegt atbalstu savējiem,” savu nostāju pauž Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Viņaprāt, būtu jāsāk ar attieksmes maiņu, jo, vadot Latvijas Tirgotāju asociāciju, nācies novērot, ka nereti valstsvīri labprātāk atbalsta globālos ārvalstu tirgotājus, nevis vietējos.
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars akcentē: “Ja šāda nodokļu sistēma tiktu ieviesta, sadārdzinātos preces, kas nebūtu pa prātam patērētājiem. Šobrīd šķiet, ka parlamentā šāda ideja netiktu akceptēta, un manā rīcībā nav arī informācijas, ka Finanšu ministrijā par to tiktu spriests.”
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Elīna Rītiņa uzskata, ka šāda nodokļa ieviešana nav nepieciešama, jo Polijā tas tika ieviests kā papildu apgrozījuma nodoklis, kas rada papildu slogu kādai no uzņēmumu grupām. “Ņemot vērā jau tā augsto un nekonkurētspējīgo nodokļu slogu Latvijā, mūsu biedrība visdrīzāk nevarētu atbalstīt jaunu nodokļu ieviešanu. LTRK līdz šim ir iestājusies par vienlīdzīgu konkurenci un vienādām tiesībām visiem uzņēmumiem. Lai netiktu radīti tirgus kropļojumi, shēmas un citas darbības, kas var rezultēties mākslīgā biznesa sadalīšanā un izveidotās sistēmas negodīgā izmantošanā,” paskaidro E. Rītiņa.
Sods tiem, kuri strādā produktīvāk
“Samērā ar mazajiem tirgotājiem, lielveikaliem piemīt būtiskas konkurences priekšrocības. Tajā skaitā lielāks apgrozījums uz vienu darbinieku, mazāks administratīvo izmaksu īpatsvars, augstāka efektivitāte, kas ļauj piedāvāt zemākas cenas saviem pircējiem,” akcentē Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Tieši tādēļ lielveikali spēj samaksāt lielākus nodokļus. “Tā šis “progresīvais” nodoklis mazina pastāvošās lieltirgotāju priekšrocības pret pārējiem konkurentiem. Tomēr no ekonomiskā viedokļa šāds nodoklis būtu jāvērtē negatīvi, jo tas ir kā sods tiem uzņēmējiem, kuri organizē savu biznesu efektīvākā veidā. Turklāt šis sadārdzinājums tiek ietverts preču cenās, ko savukārt izjūt gan pircēji, gan preču piegādātāji.”
“Pēc ES statistikas biroja “Eurostat” datiem, Polijā tirdzniecības uzņēmumi ar nodarbināto skaitu līdz deviņiem cilvēkiem pārstāv 98% no visas tirdzniecības nozares uzņēmumiem. Tajos nodarbinātas apmēram divas trešdaļas no visiem nozarē strādājošajiem. Tādējādi šis nodoklis aizsargā ekonomiski vājāku, bet vienlaikus – skaitliski nozīmīgāku uzņēmēju daļu. Šāds risinājums jāvērtē arī no nacionālo interešu skatu punkta, jo mazie tirgotāji, kuri galvenokārt pārstāv vietējo kapitālu, šādā veidā tiek aizsargāti pret starptautiskiem tirdzniecības uzņēmumiem,” piebilst LDDK vadītāja.
Uz to, ka jebkurš atbalsts vietējiem uzņēmējiem, tajā skaitā arī atvieglota nodokļu politika, ir pozitīvi vērtējams, norāda zīmola “Top!” un iepirkumu apvienības SIA “Iepirkumu grupa” mārketinga vadītāja Ilze Priedīte. “Vai mums ir nepieciešams tieši tāds atbalsts, kāds ir Polijā, – grūti teikt, jo tas var radīt mākslīgu uzņēmējdarbības sašķelšanu. Taču idejiski virziens būtu pareizs. Iespējams, kontekstā ar šo var izskatīt arī atbalsta programmas jaunajiem uzņēmumiem, kur pirmajā gadā ir atvieglota nodokļu politika. Kad uzņēmums nostabilizējas, tam tiek piemērotas standarta nodokļu likmes.”
Pieprasījums pēc vietējā aug
“Konkurence mazumtirdzniecības vidē Latvijā ir skaudra. Arī pie mums, līdzīgi kā Polijā, tirgū dominē daži lieli ārvalstu tirdzniecības tīkli, kas ir spēcīgi nostiprinājuši savas pozīcijas. Lai izdzīvotu un darbotos šādos apstākļos, vietējiem tirdzniecības tīkliem jāmeklē sava niša un nemitīgi jādomā par attīstības perspektīvām,” pieredzē dalās SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine. “Nodokļu politika Latvijā un Polijā atšķiras, tomēr atbalstoša finanšu politika ir ļoti būtisks instruments, ko jebkura valsts var izmantot, lai veicinātu nozares attīstību vai stabilizāciju. To, cik tas ir svarīgi, Latvijā varam vērot ar samazināto PVN likmi mūsu valstij raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Polijas piemērs skaidri parāda – dalītas nodokļa likmes ieviešana, saistot to ar uzņēmuma apgrozījumu, ir efektīvs instruments, kas līdzsvaro konkurenci un ļauj maziem un vidējiem uzņēmumiem strādāt efektīvāk, vienlaikus sekmējot vietējās ekonomikas attīstību.”
