Lai ogas būtu bez hepatīta. Sertifikācija ražotājiem – brīvprātīga nepieciešamība? 0
Dažkārt par vienu no būtiskākajiem šķēršļiem kāda eksporta tirgus iekarošanai un pat iekļūšanai lielā vietējā veikalu tīklā var kļūt fakts, ka uzņēmums nav ieviesis kādu noteiktu kvalitātes vadības sistēmu.
Zemniekiem, kas raugās pēc šādas sadarbības, vēlēdamies realizēt pašaudzētu, nepārstrādātu produkciju, nereti izšķirīgs var būt GLOBALGAP. Lielie tirdzniecības tīkli primārās lauksaimniecības produkcijas piegādātājiem bieži pieprasa tieši šo sertifikātu.
GLOBALGAP izpilddirektore Centrālāzijā, Latvijā un Krievijā Edīte Strazdiņa zina stāstīt, ka, piemēram, lielveikalu tīkls “Lidl” izrāda aktīvu interesi par Latvijā audzētu produkciju, tomēr strikti tiek prasīts, lai saimniecība darbotos pēc GLOBALGAP principiem un varētu to apliecināt ar atbilstošu sertifikātu. “Piemēram, Lietuvā pēc “Lidl” ienākšanas GLOBALGAP sertificēto uzņēmumu skaits divu gadu laikā audzis no viena līdz 23,” tā E. Strazdiņa.
Viņai zināms, ka daudz plašāk durvis sadarbībai vērtu arī “Rimi” tīkls, ja potenciālais sadarbības partneris savā saimniecībā būtu ieviesis GLOBALGAP. “Vadošās lielveikalu ķēdes saprot, ka šajā informācijas laikmetā ir svarīgi rūpēties par savu reputāciju un tātad arī produktu drošību, jo klienti kļūst prasīgāki,” uzskata SIA “Dimdiņi” vadītājs Oskars Brediks, kura vadītā saimniecība ieviesusi GLOBALGAP standartu un regulāri atjauno sertifikātu kopš 2011. gada.
Visaptverošs standarts
Atšķirībā no iespējamajām alternatīvām kvalitātes vadības sistēmu laukā GLOBALGAP ir visaptverošs un īpaši piemērots lauksaimniecības, lopkopības un akvakultūru audzēšanas nozarēm. Tas ietver, piemēram, noteiktas prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, tāpat – specifiskas vides aizsardzības prasības, kā arī darba drošības un veselības aizsardzības prasības un citus noteikumus.
“GLOBALGAP ir vienīgais visaptverošais kvalitātes standarts, kas garantē pašu audzētu, nepārstrādātu pārtikas produktu drošumu,” komentē Edīte Strazdiņa. “Šis sertifikāts sadarbības partnerim ziņo, ka uzņēmumā pilnīgi visi procesi ir ielikti konkrētā rāmī un tie tiek pastāvīgi kontrolēti. Tātad nav iespējama situācija, ka zemnieks, piemēram, piesārņojumu dārzeņu mazgāšanai izmantotajā ūdenī novērš tikai pēc tam, kad PVD to konstatē, bet pārējā laikā gadiem šo ūdeni ir vienkārši lietojis. GLOBALGAP liecina, ka ūdens analīzes tiek veiktas regulāri un līdz ar to arī nodrošināta kontrole. Papildus tam regulāri tiek veiktas mikrobioloģiskās analīzes, lai pārliecinātos, ka uz produktiem nav kaitīgo baktēriju. Tomēr vispirms jau – saimniecībā visi procesi ir sakārtoti tā, lai baktērijām nebūtu iespējas atrasties uz produkta.”
Latvijas normatīvi – pielaidīgāki
Pēdējā salmonelozes un E.coli baktērijas infekcijas uzliesmojumu skandālā aktuāls kļuvis jautājums, vai ēdināšanas uzņēmumiem, kas iegādājas produkciju no vairumtirgotāja vai tieši no zemnieka, vispār ir iespējas iegūt garantijas, ka iepirktie produkti nesatur bīstamu bakterioloģisku piesārņojumu. Izrādās – tikai tad, ja saimniecība pēc pašu iniciatīvas ieviesusi stingru kvalitātes vadības sistēmu, jo Latvijas normatīvu prasības ir pārāk pielaidīgas.
“Latvijas normatīvi neprasa medicīniskās izziņas un veselības pārbaudes cilvēkiem, kas piedalās ražas novākšanā, jo tā tiek uzskatīta par primāro ražošanu. Taču atliek vienam cilvēkam, kas ir slims ar tuberkulozi vai A hepatītu, piedalīties tomātu vai zemeņu novākšanā, un ir pilnīgi skaidrs – baktērija būs nokļuvusi arī uz augļiem,” skaidro Edīte Strazdiņa.
“Savukārt GLOBALGAP standartā ietverta strikta prasība mazgāt rokas pirms došanās uz ražas novākšanu laukā vai siltumnīcā. GLOBALGAP nozīmē ļoti stingras prasības higiēnai. Tiek prasīts, lai ražas novākšanas laikā uz lauka būtu tualete, pie kuras ir nodrošināta roku mazgāšana ar ziepēm un arī roku nosusināšana. Saimniecībās, kurās nav ieviests GLOBALGAP standarts, neviens lauka malā pirms darba sākšanas rokas parasti nemazgā. Taču, ja rokas ir mazgātas kaut kur attālākā vietā, jau viens brauciens ar auto, sēžot pie stūres, padara tās atkal netīras.”
Striktas higiēnas prasības
GLOBALGAP eksperte zina stāstīt, ka starptautiskajā ziņošanas sistēmā RASFF pašlaik ir rodama informācija par daudziem uzņēmumiem, kam radušās problēmas ar bakterioloģisko piesārņojumu pārtikā. “Gan Lietuvā, gan arī Rumānijā ir izskanējuši skaļi skandāli par inficētām saldētām ogām, kas ir diezgan šokējoši,” turpina Edīte Strazdiņa. “A hepatīts un salmonellas ir tikai daži no baktēriju veidiem, kas tajās ir atrasti. Protams, vispopulārākais no atklātajiem baktēriju veidiem uz visiem produktiem ir zarnu nūjiņa E.coli. Latvijā darbiniekiem higiēnas apmācības tiek organizētas ik pēc trīs gadiem, taču pieredze liecina, ka tas ir pārāk reti. Lasot mellenes, avenes vai zemenes, ir jārēķinās, ka tas, kas ir uz rokām, ir arī uz ogas. Un ja runa ir, piemēram, par A hepatītu, tad – saldēšana to nenobeidz. Tas nozīmē, ka šajā procesā nepastāv, runājot angļu terminoloģijā, “killing steps” (burtiski – nogalināšanas soļi), kas izslēdz baktēriju izdzīvošanas un vairošanās iespēju. Tas nozīmē, ka vienīgais, ko zemnieks var darīt, ir izvirzīt stingras higiēnas prasības un instruēt par tām darbiniekus ik reizi pirms došanās uz lauka. Tā, lai visiem būtu skaidrs, ka nav citu variantu. Tāpat ir svarīgas kontrolējošas darbinieku higiēnas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai darbinieks ir vesels.”
GLOBALGAP standarts pieprasa ievērot arī konkrētus kūtsmēslu vai minerālmēslu lietošanas termiņus. “Arī tas Latvijas normatīvos netiek prasīts,” teic E. Strazdiņa. “Piemēram, laistīšanas ūdeni Latvijā neviens īsti nekontrolē. Savukārt GLOBALGAP šajā ziņā ir ļoti stingras prasības: ja tu laisti lauku ar dīķa vai upes ūdeni, kā arī tad, ja tu izmanto šādu ūdeni miglotājā, tev ir jāizvērtē visi riski. Ir jābūt drošam, ka ūdenī nebūs, piemēram, zilaļģes vai zarnu nūjiņas lielā koncentrācijā. Ja par ūdens kvalitāti ir šaubas, tad mēnesi vai 15 dienas līdz ražas novākšanai ir jāpārtrauc ar to laistīt produktu, kas aug virs zemes. Šajā laikā, visticamākais, lietus būs paspējis visu aizskalot. Tomēr arī tad pirms produkta realizācijas par to ir jāpārliecinās, veicot analīzes.”
Izmaksas pret ieguvumiem
Pašlaik Latvijā darbojas seši pēc GLOBALGAP standartiem sertificēti uzņēmumi un viens šobrīd gatavojas kvalitātes vadības sistēmas auditam. Tā kā GLOBALGAP sertifikāts ir jāatjauno katru gadu, kas nozīmē gan izmaksas, gan arī atkārtotus auditus, krīzes periodā atsevišķas saimniecības ir pieņēmušas lēmumu atteikties no iespējas iegūt oficiālu apliecinājumu ieviestajam standartam. Tas ir bijis viens no faktoriem, kas ietekmējis pēc GLOBALGAP sertificēto uzņēmumu skaita izmaiņas iepriekšējos gados.
Par ieguvumiem, ko GLOBALGAP sniedzis astoņu gadu periodā, stāsta SIA “Dimdiņi” vadītājs Oskars Brediks: “GLOBALGAP “Dimdiņiem” nodrošina ne tikai izsekojamību no sēkliņas līdz gatavam produktam, bet arī palīdz strādāt efektīvāk, kontrolējot gan augu aizsardzības līdzekļu, gan minerālmēslu izlietojumu, lai dārzeņi izaugtu pabaroti, kvalitatīvi un droši.”
Pavisam nesen par pirmo cūkkopības uzņēmumu Baltijā, kam piešķirts starptautiskā standarta GLOBALGAP sertifikāts, kļuvusi SIA “Ulbroka”. “Ievērojot GLOBALGAP standartus, mēs varam uzturēt produkta kvalitāti un padarīt ražošanu efektīvāku. Tas sniedz mums iespēju piegādāt produkciju jauniem, arī starptautiskiem tirgiem. Klientiem un sadarbības partneriem GLOBALGAP ir apliecinājums, ka SIA “Ulbroka” darbojas atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju, kvalitātes, higiēnas, vides un energoefektivitātes prasībām,” uzsver SIA “Ulbroka” valdes priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Veinbergs.
Savukārt GLOBALGAP pārstāve Latvijā Edīte Strazdiņa cildina SIA “Ulbroka” izpratni un nopietno attieksmi sertifikācijas procesā: “Sertifikācijas audita laikā netika konstatēta neviena neatbilstība, kas ir augsts līmenis pat Eiropas mērogā.” “GLOBALGAP sertifikāts ir apliecinājums SIA “Ulbroka” spējai nodrošināt patērētājus ar augstas kvalitātes, drošu, videi saudzīgi ražotu produkciju,” tā k/s “Latvijas cūku audzētāju asociācija” valdes locekle Dzintra Lejniece.
Lai pēc GLOBALGAP standarta sertificētas saimniecības produkcija varētu tikt izplatīta ar vairumtirdzniecības uzņēmuma starpniecību, arī apjoma tirgotājam ir nepieciešams ieviest īpašu kvalitātes vadības sistēmu – iegūt tā dēvēto izsekojamības sertifikātu. “Pašlaik vairāki vairumtirdzniecības uzņēmumi Latvijā strādā pie tā, lai sakārtotu savu darbību atbilstoši GLOBALGAP izsekojamības sertifikāta “Chain of the custody” prasībām,” skaidro E. Strazdiņa.
