Lielvārdē aug ņiprākie puikas – florbola čempionu komentāri (plus FOTO) 0
Tituls tikai ar savējo spēkiem – “Lielvārde/Fat Pipe” komanda ir lepna, ka spējusi kļūt par Latvijas čempioniem tikai ar savu audzēkņu palīdzību. Aizraujošā finālā “Arēnā Rīga” lielvārdieši sestdien, trešajā periodā atspēlējot divu vārtu deficītu, ar 6:4 pārspēja iepriekšējo divu gadu uzvarētājus “Betsafe Oxdog Ulbroka”.
Treneris Kaspars Kreimanis: “Puslīdz labi sākām, bet uz otro periodu izgājām nedaudz iemuguši. Pārtraukums mazliet garāks un spēlētāji saka, ka kļūst auksti, nebijām gatavi. Bet pirms trešā perioda izrunājām, ka jākoncentrējas uz savām kļūdām, ja vārtsargs kļūdās, nav jāmāca, bet jādara viss, lai otram palīdzētu un jābūt vienotiem, ar lielāku azartu, jaudu, agresīvāk jāspēlē, jāmeklē vārtu priekšā atlēkušās bumbas. To arī izdarījām lūzuma brīdī.”
Izskatījās, ka jūs uzvarējāt uz viņu kļūdām. Tāds bija plāns – piespiest pretinieku kļūdīties?
Pirmie divi periodi bija daudz citādāki nekā spēlējām pusfinālā pret “Lekringu”, kad uzbrucēji spēlēja ļoti aktīvi, lika aizsargiem kļūdīties. Zinājām, ka viņiem daži aizsargi ir ļoti labi, bet pārējie jauni puiši, kuriem rokas var notrīcēt. Tas bija uzdevums trešajā periodā – jāpiespiež kļūdīties, un tā arī sanāca.
Andris Pīlups sliecās uz to pusi, ka sērijā noskaidrot čempionus būtu objektīvāk nekā vienā spēlē. Kāds ir jūsu viedoklis?
Es teiktu, ka nē, jo tas ir īstais, patiesais spēks – izdarīt trenerim mājas darbu, sagatavot komandu, izpētīt taktiski pretinieku. Sērijā, kā bija pret “Lekringu”, piektajā, sestajā un septītajā spēlē komandas viena otru pazīst un visu izšķir nianses. Te – kurš izdara lielāku darbu mājās, nocīnās līdz pēdējiem spēkiem, tas arī ceļ kausu virs galvas.
Ulbrokai treneru brigāde, šķiet, ir krietni plašāka nekā jums.
Šosezon Toms Akmeņlauks ir tikpat vērtīgs treneris kā es. Pēc iepriekšējās sezonas, kad viss īsti nesanāca, kluba vadība nolēma, ka vajag cilvēku, kas vada spēles, lai tas nav jādara Tomam, kurš pats arī spēlē. Pagājušajā gadā es ar jauniešiem, kas tagad ir puse no lielās komandas sastāva, gandrīz vai kļuvu par čempionu un vadība piedāvāja man šo iespēju. Bet Toms kādā brīdī pat izdarīja vairāk kā es.
Lielvārdi šonakt neapgāzīsiest?
Cerams, ka nē. Ir pasūtītas telpas svinībām, nevaram sagaidīt. Galvenais kausu nogādāt veselu atpakaļ federācijā.
“Lielvārde/Fat Pipe” uzbrucējs, fināla vērtīgākais spēlētājs Sandis Mihailovskis: “Fantastiskas emocijas. Uzvarēt palīdzēja neatlaidība, pirmajos divos periodos spēle negāja mūsu grožos, bet saņēmāmies un parādījām raksturu. Pie 1:3 sapratām, ka nav, kur atkāpties, mēģinājām saglabāt vēsu prātu un darīt to, ko mākam. Treneris pateica, lai nomierināmies, jo bijām uzvilkti, mēģinājām sasteigt notikumus. Vajadzēja pieturēties pie spēles plāna un tas beigās arī nostrādāja.
Mani divi vārti? Es koncentrējos un sanāca, jā, tie ir karjeras svarīgākie goli. Fiziski jutāmies ļoti labi, ar divām dienām pilnīgi pietiek, lai atjaunotos. Turklāt “Arēnā Rīga” ir fantastiskas emocijas, tik daudzu skatītāju priekšā spēlēt ir lieliski.
Vai Lielvārdē aug ņiprākie florbolisti? Jācer, vieni no – jā. Mums pilnībā visi ir Lielvārdes audzēkņi. Turpmāk mums jāpiestrādā pie pretuzbrukumu realizēšanas, tas pieklibo, arī šodien bija daudzas iespējas, kuras nerealizējām.”
“Lielvārde/Fat Pipe” uzbrucējs Sandris Virsnītis: “Lieliski – esam atpakaļ čempionu godā. Sezonas sākums bija grūts, vidus arī, bet beigas ir labas. Pie 1:3 nekas cits neatlika – bija jālauž spēle un tas izdevās ar lietām, kuras visu sezonu esam trenējuši. Mēs veicām lielu darbu, lai pretiniekiem rastos kļūdas. Esmu lepns par to, ar kādu sastāvu uzvarējām – visi esam no Lielvārdes, nav neviena leģionāra, fani visu sezonu mūs atbalstīja un kopā līdz galam aizgājām.”
