Liels talants ir paģērošs. Saruna ar Jaunā Rīgas teātra aktrisi Baibu Broku 1
Parīt, 7. janvārī, Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisores Māras Ķimeles iestudējums “Rudens sonāte”, kas veidots pēc leģendārā zviedru kinorežisora Ingmara Bergmana filmas “Rudens sonāte” scenārija. Galvenajā – izcilās pianistes Šarlotes – lomā būs šogad “Spēlmaņu naktī” Gada aktrises titulu ieguvusī Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka.
– It kā lieki taujāt tradicionālo – kā jūtaties, saņēmusi Gada aktrises balvu…
B. Broka: – Daudzi cilvēki domā, ka tā man tikusi vairākkārt, bet patiesībā pērn “Spēlmaņu naktī” to saņēmu pirmo reizi mūžā.
– Jā, kopš 1997. gadā par Ļikas lomu uzvedumā “Mans nabaga Marats” saņēmāt “Spēlmaņu nakts” balvu kā labākā jaunā aktrise, esat daudzkārt nominēta. Lielākoties uz balvu pretendējošie aktieri ceremonijas laikā zālē sēž izklaidus, bet man nāk prātā tā ceremonija Dailes teātrī, kad jūs ar Gunu Zariņu, abas nominētas Gada aktrises balvai, sēdējāt plecu pie pleca un visi starmeši tika raidīti jums. Un tad tika nosaukts Gada aktrises vārds. Tas nebija jūsējais…
– Ļoti labi atceros to reizi. Tas notika 2007. gadā. Un man bija liels prieks par kolēģi Gunu Zariņu, tajā gadā es jau biju saņēmusi Lilitas Bērziņas balvu, un man bija sajūta, ka par lomu izrādē “Latviešu mīlestība” savu balvu jau esmu saņēmusi. Un, tā kā šis uzvedums bija liels kopdarbs, priecājos, ka “Spēlmaņu naktī” balva tika Gunai Zariņai.
– Kur jūs mājās glabājat Lilitas Bērziņas balvu?
– Tā, lai bērni netiek klāt. Vienu brīdi viņi tiešām spēlējās ar šo sudraba zvanu uz koka pamatnes… Tad vienā mirklī attapu – pag, pag, tā nu nevar. Tagad balva atrodas augstā plauktā. Šai kolēģu balvai nāk līdzi arī ordenis, ļoti skaists. Mēs teātrī esam trīs Lilitas Bērziņas balvas ieguvējas – Guna Zariņa, Sandra Kļaviņa un es. Nupat mūsu teātra Jaungada sarīkojumā jeb eglītē, kas tiešām ir liels un svinīgs notikums, šo ordeni visas trīs bijām pielikušas. Ar lielu lepnumu.
