Gan Saeima, gan valdība ignorē sabiedrības rosinājumu iesaldēt valsts augstāko amatpersonu algas 110
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība otrdien vienprātībā bez kādām diskusijām ignorēja sabiedrības rosinājumu iesaldēt augstāko amatpersonu algas. Portālā “Manabalss.lv” savākti vairāk nekā 17 tūkstoši pilsoņu paraksti iniciatīvai “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem”.
Kolektīvais iesniegums vispirms tika nodots Saeimā, kura uzlika par pienākumu līdz 15. aprīlim Ministru kabinetam izvērtēt plānoto algu pieaugumu politiķiem atbilstoši pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem.
Iniciatīvas autore finanšu eksperte un uzņēmēja Nora Freimane aicināja valsts vadošās amatpersonas un tautas priekšstāvjus iesaldēt algas to līdzšinējā apmērā un algu pacelšanu atlikt līdz brīdim, kamēr stabilizējas ekonomiskā situācija valstī – ir apturēts inflācijas kāpums, kā arī inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu. Tādējādi tiktu stiprināta apziņa par varas solidaritāti ar valsti.
Likumdevējs šo jautājumu aizfutbolēja valdībai, bet Ministru kabinets šīsnedēļas valdības sēdē pat neuzskatīja par vajadzīgu par to diskutēt.
Valdības apstiprinātajā Valsts kancelejas sagatavotajā vēstulē ir atrakstīšanās, ka ar 2021. gada grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā tiekot īstenota atlīdzības reforma, kuras kopējais mērķis esot uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, sakārtojot atlīdzības sistēmu, kas neesot mainīta kopš 2010. gada.
Atlīdzības reforma esot nepieciešama, lai novērstu augsta līmeņa speciālistu un pieredzējušu vadītāju aizplūšanu no valsts pārvaldes, uzlabotu atlīdzības konkurētspēju ar privāto sektoru. Tiek skaidrots, ka valsts institūcijas amatpersonām un darbiniekiem mēnešalgas apmēru nosaka tā, lai alga nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.
Vēstulē gan nav pamatots, kāpēc valdības vadītājam un ministriem būtu jāpiemēro tik straujš algu lēciens, salīdzinot ar citiem valsts institūcijās strādājošajiem.
Atgādināšu, ka, sākot no šī gada 1. janvāra, visām augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, Satversmes tiesas priekšsēdētājam un Augstākās tiesas priekšsēdētājam – ir vienāds atalgojums, proti, 7962 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Šī summa veidojas, bāzes algai 1137,46 eiro piemērojot koeficientu septiņi. Tādai pašai ministru bāzes algai tiek piemērots koeficients 6,2, kas mēnesī ir 7052 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Jāpiebilst, ka nākamgad bāzes alga būs vēl lielāka un attiecīgi visām augstākajām amatpersonām algas paaugstināsie vēl – piemēram, Valsts prezidentam uz 8440 eiro, Saeimas deputātiem – 4220 eiro.
Tiesa nelēma par strauju algu lēcienu
Ministru kabinets pieminētajā vēstulē ir atsaucies uz Satversmes tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedumā paustajām atziņām, ka ir nepieciešams nodrošināt atlīdzības līdzsvaru starp valsts varas atzariem – tiesu varu, likumdevējvaru un izpildvaru –, nosakot vienādu mēnešalgu visām valsts augstākajām amatpersonām.
Arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš otrdien rīkotajā preses konferencē, pamatojot augsto algu kāpumu, sacīja: “Tas ir viens no Satversmes tiesas uzstādījumiem, ka jāizveido skaidrs, hierarhisks atalgojuma modelis, kas ir arī izdarīts.”
Taču Sanita Osipova, kura bija referējošā tiesnese pieminētajā Satversmes tiesas procesā, sacīja, ka runa nevienu brīdi nav bijusi par algu strauju pieaudzēšanu, bet gan par proporcijas saglabāšanu un par to, ka atalgojuma sistēma ir jāveido nevis no kāda ministrijas vidējā posma ierēdņa, bet algu pielīdzināšana esot jāsāk ar valsts augstākajiem amatiem.
“Satversmes tiesas spriedums bija par tiesneša algu, bet pārējo vērtējām starp citu, piesaistot auditoru, kura izskatīja atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē. Tiesa vērtēja principus, kā veidota atalgojuma sistēma un secināja, ka tā nav veidota pēc konstitucionālās loģikas, tā nav taisnīga un proporcionāla.
Kā var būt tā, ka par vienādu amatu ierēdņi dažādās ministrijās saņem vairākas reizes atšķirīgas algas?
Tur, kur ir nauda, algas ir lielas, bet, kur tās trūkst, tās ir mazas,” tā tiesā lemto atceras Osipova.
Politiska izšķiršanās par labu pašiem
Iveta Kažoka, domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece, uzskata, ka tā ir valdības politiska izšķiršanās, kādām jomām prioritāri palielināt algas. Viņa domā, ka valsts pārvaldes algu reformu varēja organizēt citādi, jo bijis skaidrs, ka apstiprinātā algu reforma nebija īstenojama uzreiz jau šogad.
I. Kažoka: “Valdībai bija izvēle, tieši kuru daļu no šīs reformas šogad ieviest. Vai palielināt atalgojumu viszemāk atalgotajiem vai vislabāk atalgotajiem valsts pārvaldes darbiniekiem, vai arī algu paaugstināt citām valsts pārvaldē nodarbinātajām grupām, tām, kurās ir ļoti grūti aizpildīt vakances. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem.
Tā vietā valdība izlēma sākt ar augstākajām valsts amatpersonām, tādējādi atspoguļojot savas vērtības un izpratni par to, kura no valsts pārvaldē nodarbinātajām grupām ir svarīgākā.
Tā bija politiska izvēle, valdības pienākums nebija to darīt. Tiesa, atalgojuma reforma valsts pārvaldē ir vajadzīga, bet tas, ar kuru grupu sākt, bija valdības izšķiršanās.”
Kažoka atgādināja, ka tā jau esot otrā reize, kad Krišjāņa Kariņa vadītā valdība pieņem lēmumus, kas dod privilēģijas pašiem sev. Šāda situācija radās vakcinācijas pret kovidu laikā, kad vakcīnu deficīta apstākļos augstākās valsts amatpersonas pamanījās pašas sevi iekļaut prioritāri vakcinējamo grupā, atstājot aiz sevis daudzus cilvēkus, kuri bija tā sauktajā riska grupā. “Vienlaikus Skandināvijas valstīs premjeriem un ministriem bija ilgi jāgaida, kamēr pienāca viņu vakcinācijas vecums, un tad kopā ar visiem varēja doties sapotēties,” sacīja Kažoka.
Pensionāri sašutuši
Par valdības vienaldzību pret Latvijas pilsoņu parakstīto vēstuli sašutuši ir arī pensionāri. Jelgavas pensionāru biedrības pārstāvis Jānis Felsbergs šādu rīcību uzskata par lielu negodu valdībai.
“Ir nepieciešami 26 miljoni eiro, lai varētu atjaunot no šī gada sākuma piemaksas tiem, kuriem no 2012. gada tika apturētas piemaksas pie pensijas. Valdība to neapstiprina un neatjauno, bet paši sev algas palielina. Tas tikai parāda viņu morāles līmeni,” secina pensionārs.
Viņš pastāstīja, ka vecuma pensionāri gadā nodokļos samaksājot apmēram 105 miljonus eiro un tur šos 26 miljonus varēja atrast, bet valdība to ignorējusi.
Turklāt no 1996. gada ir sakrājusies vesela virkne gadu, kuros ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši tā brīža naudas paritātei, bet tagad tām pensijām indeksē tikai to daļu, kas nepārsniedz pusi no iepriekšējā gada vidējās algas tautsaimniecībā. “Būsim vienoti! Arī politiķiem vajadzētu indeksēt tikai pusi no iepriekšējā gada vidējās algas,” uzskata Felsbergs.
