Lielos stāvlaukumus pie autoceļiem varēs iznomāt komersantiem 0
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par autoceļiem, kas paredz drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidi.
Likuma izmaiņas paredz VAS “Latvijas Valsts ceļi” tiesības noteiktus lielos stāvlaukumus pie valsts autoceļiem iznomāt komersantiem, rīkojot izsoli. Turklāt, ja nomnieks tajos nodrošinās apsardzes pakalpojumus, tam būs tiesības iekasēt samaksu no kravas transporta lietotājiem par šo stāvlaukumu izmantošanu.
Satiksmes ministrija iepriekš skaidroja, ka patlaban pie valsts autoceļiem Latvijā atrodas 159 transportlīdzekļu stāvlaukumi un 60 atpūtas vietas, kas ir publiski un bez maksas pieejamas visiem ceļa lietotājiem. Tā kā no valsts budžeta līdzekļiem patlaban nav iespējams izdalīt finansējumu drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidošanai, taču vajadzība pēc tādiem ir pastāvīgi augoša, tiek piedāvāts nepieciešamo finansējumu rast, piesaistot komersantus. Drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidi rosina arī Eiropas Savienības padomes 2010.gada 27.oktobrī pieņemtā rezolūcija, kā novērst un apkarot ar kravas autopārvadājumiem saistītus noziegumus un garantēt drošas kravas automobiļu stāvlaukumu teritorijas.
Paredzams, ka sākotnēji VAS “Latvijas Valsts ceļi” komersantiem varētu iznomāt četrus lielākos valsts autoceļu sastāvā esošos stāvlaukumus. Uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) stāvlaukums atrodas orientējoši pie Dziļūkšņa ezera ceļa posmā starp Rēzekni un Daugavpili. Tāpat stāvlaukumus iznomās uz autoceļa Rīga (Skulte)-Liepāja, aiz Saldus, kā arī uz Rīgas apvedceļa (Salaspils-Babīte) un autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža aiz Augšlīgatnes. Šie četri stāvlaukumi pie valsts galvenajiem autoceļiem būs īpaši paredzēti tikai kravas transportlīdzekļiem. Savukārt pārējie transportlīdzekļi varēs izmantot visus pārējos publiskos stāvlaukumus pie valsts autoceļiem bez maksas.
Ministrijā skaidroja, ka komersantiem kravas transportlīdzekļiem paredzētajos stāvlaukumos būs tiesības piedāvāt ne vien apsardzes, bet arī citus pakalpojumus – ēdināšanu, naktsmītni, veikalu un citus, kā arī izveidot kravas transportlīdzekļiem piemērotu infrastruktūru, to apsaimniekot un uzturēt. Likumā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks sniedzamo pakalpojumu minimālo līmeni. Vienlaikus pārvadātājiem, kuri nevēlēsies izmantot maksas stāvlaukumu, būs iespēja tajā nebraukt un turpināt lietot bezmaksas stāvlaukumus.
Tā kā apsardzes pakalpojumu sniegšana, drošības pasākumu nodrošināšana, kravas transportlīdzekļiem piemērotas infrastruktūras izveide un citu pakalpojumu sniegšana ir komercdarbība, valstij nav tiesību iejaukties un ietekmēt maksas apmēru par minēto stāvlaukumu lietošanu, skaidro ministrijā. Valsts varētu tikai noteikt nomas maksu, ko tā iekasē no komersantiem, un aplēsts, ka tā veidotu 1164,84 latus gadā (no visiem četriem stāvlaukumiem kopā), kā arī nodrošināmo pakalpojumu minimālo līmeni.
