Eiropas skaistās piekrastes pilsētas lielajiem kruīza kuģiem izvēlas pateikt – “Atā!” Kāpēc pēkšņi tik krasi lēmumi? 16
Aptuveni 4,8 miljoni cilvēku katru gadu dodas kruīzā. Pirms pandēmijas šis skaits bija vēl lielāks, sasniedzot aptuveni 30 miljonus pasažieru. Taču, kruīzu nozarei atgūstoties no Covid-19 postošajām sekām, daudzas ostas, kurās šie milzu kuģi noenkurojās, sāk pārvērtēt šo tūrisma veidu. Dažviet pat cer tos pilnībā aizliegt, atsaucoties uz vides, sociālajām un ekonomiskajām problēmām, tā raksta euronews.com.
Kas notiek kruīzu industrijā un kāpēc daži galamērķi atvadās no šīm milzīgajām peldošajām viesnīcām?
Pandēmijas laikā Eiropas pilsētas, kas cīnās ar virstūrismu, piedzīvoja, kāda varētu būt dzīve bez kruīziem. Pārsteigums bija tas, ka varēja iztikt bez kuģiem, kas agrāk piestāja šajās ostās.
2021. gadā Venēcija apturēja lielo kruīza kuģu noenkurošanu savā vēsturiskajā centrā. Pēc lagūnas bojājumiem UNESCO draudēja iekļaut pilsētu savā apdraudēto vietu sarakstā, ja vien kuģi netiks pastāvīgi aizliegti. Jau iepriekš bija mēģināts apturēt lielos kuģus. Taču spiediens pieauga, kad 2019. gadā kruīza laineris ietriecās ostā Venēcijā, ievainojot piecus cilvēkus.
UNESCO apgalvo, ka lielie kuģi rada piesārņojumu un grauj pilsētas pamatus, kas jau tagad cieš no plūdiem. Aizliegums nozīmē, ka lielie kruīzu un konteineru kuģi vairs nevar iebraukt Venēcijas Giudecca kanālā, kas ved uz slaveno Svētā Marka laukumu.
Kuras Eiropas pilsētas apsver kruīza kuģu aizliegšanu?
Citas pilsētas drīz varētu sekot šim piemēram. Barselonas mērs Ada Kolau nesen paziņoja, ka ierobežos kruīzu tūristu skaitu pilsētā, ja vien tiks pārvēlēts maijā. Jauni noteikumi varētu par pusi samazināt izkāpjošo cilvēku skaitu, kas sezonas laikā brīžiem sasniedz 200 000 cilvēku mēnesī.
“40% kruīza kuģu apstājas uz četrām stundām. Tie nedod pilsētai nekādu ekonomisko atdevi, bet tūkstošiem cilvēku izkāpj no kuģa, rada lielas mobilitātes problēmas un pēc tam dodas prom. Tā ir nozare, kas mums ir jāierobežo,” februārī tika teikts britu laikrakstam “The Times”.
Piesārņojums rada bažas arī Barselonā, kas Transport & Environment pagājušajā gadā veiktajā pētījumā tika atzīta par sliktāko kruīzu ostu gaisa piesārņojuma ziņā Eiropā.
Marseļas, Francijas lielākās kruīzu ostas, mērs arī ir izteicies pret nozari, apgalvojot, ka tā “nosmacē” pilsētu ar gaisa piesārņojumu. Amsterdama, Santorini un Dubrovnika arī pastiprinājušas ierobežojumus kruīzu kompānijām.
Pēcpandēmijas atklāsme par kruīza kuģiem
Tomēr šī parādība nav tikai Eiropa. Ostas visā pasaulē nolemj, ka nevēlas atgriezties pie tā, kā tas bija agrāk.
Monterejas līcī Kalifornijā kopš Covid-19 ir bijis maz kuģu vai dažviet vispār nav bijis kuģu. Agrāk arī to nebija daudz, aptuveni 7 – 12 gadā. Šogad bija paredzēts, ka vairāki operatori apmeklēs šo vietu izpētei atkal. Taču februārī pilsēta kruīzu līnijām nosūtīja skaidru signālu, ka nevēlas, lai tās atgrieztos.
Pilsētas domei nav tiesību pilnībā aizliegt kruīza kuģus. Tā vietā Montereja ir atcēlusi pasažieru izkāpšanas pakalpojumus, kas nozīmē, ka kruīzu operatoriem pašiem būs jāalgo darbinieki, lai apstrādātu pasažierus pilsētas dokā.
“Es ceru, ka šis solis būs signāls kruīza kuģu nozarei, ka mūsu pilsēta viņus vairs nesagaida,” ziņojumā padomei rakstīja Monterejas pilsētas vadītājs Hanss Uslars.
Kas ir viņu raizes? Vienkārši iespēja izvairīties no “nejaušas noplūdes mūsu senatnīgajā Monterejas līcī”. Pilsētas dome saka, ka tā cer aizsargāt apgabala piekrastes vidi – kaut vismaz daļu no vairāk nekā 9000 kvadrātkilometru plašā Monterey Bay Nacionālā jūras rezervāta.
Milzīgi kruīza kuģi izraisa satraukumu
Novembrī Barharbora, ASV Menas štatā, arī nolēma noteikt stingrus ierobežojumus tūristu skaitam, kas varētu izkāpt no kuģiem. No 2024. gada katru dienu to varēs apmeklēt tikai 1000 pasažieru un apkalpes. Vidējais cilvēku skaits kruīzā tagad ir aptuveni 3000 viesu, kas nozīmē, ka tas ir smags trieciens operatoriem, kuri vēlas piestāt pilsētā.
Ierobežojumi tika ieviesti pēc tam, kad vietējie iedzīvotāji lūdza ierobežot tūristu skaitu, sakot, ka viņus kruīzu satiksme sāk apgrūtināt. Tiek uzskatīts, ka nozares dēļ vietējo dzīves kvalitāte pazeminājās par pusi.
Bet vai šo milzu kuģu viesi patiešām tērē naudu pilsētās, kurās viņi piestāj?
Viens no lielākajiem argumentiem, ko atbalstītāji izvirza kruīza kuģu saglabāšanai, ir to ieguldījums vietējā ekonomikā. Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka pasažieri, kas izkāpj no kuģiem, nedod tik lielu ieguldījumu vietējā ekonomikā, kā varētu domāt. Tā kā uz kuģa ir pieejami visi ēdieni, dzērieni un suvenīri, ko viņi varētu vēlēties, nauda paliek uz klāja.
Tas gan nav arī pārsteidzoši, jo, piemēram pasaulē lielākajā kruīza kuģī “Wonder of the Seas” ir 20 satriecoši restorāni, 1400 sēdvietu teātris un veikali, kas pārdod visu, sākot no smalkiem pulksteņiem un beidzot ar augstākās modes preču klāstu. Atkarībā no izvēlētās ceļojuma paketes ēdieni un dzērieni bieži vien ir iekļauti cenā, tāpat pirkumi ir bez nodokļiem un nodevām.
Pētījumā, kas veikts Bergenā, Norvēģijā, kas ir populāra fjordu ekskursiju pieturvieta, atklāja, ka līdz 40% cilvēku nekad nav pametuši kuģi. Tiem, kuri izgāja krastā, vidējie tēriņi bija mazāki par 23 eiro.
Vidējais uzturēšanās laiks ostā ilgst aptuveni astoņas stundas, taču tas var ievērojami atšķirties atkarībā no kuģa maršruta. Dažiem, piemēram, Barselonai, tas ir tikai četras stundas. Tāpēc tēriņi joprojām ir zemi, ja pasažieriem tiek dots mazs laiks naudas tērēšanai.
Kruīzu industrija gan apgalvo, ka pasažiera vidējais ieguldījums vietējā ekonomikā ir daudz lielāks nekā Bergenas aplēses — aptuveni 100 USD (91 eiro) dienā.
