Foto – Shutterstock

Kuras lielogu dzērvenes vieglāk kopjamas? 0

“Vēlos lauku mājās iestādīt lielogu dzērvenes. Kuras šķirnes ir vieglāk kopt, audzēt? Dzirdēju, ka Latvijā izveidotas jaunas šķirnes, taču gribētu par tām uzzināt vairāk.” ANNA DOBELES NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

LLU Agrobiotehnoloģijas institūta vieslektore docente Dace Šterne atzīst – Amerikas lielogu dzērveņu šķirņu izveidots daudz, taču Latvijas stādaudzētavās to izvēle nav liela. Piemājas dārzu kopēji parasti var iegādāties tikai to, kas attiecīgajā sezonā ir pārdošanā.

Pašlaik Latvijā lielākoties audzē ārzemju lielogu dzērveņu šķirnes, piemēram, ‘Early Black’ (vidēji lielas, bet var būt arī sīkas ogas, vidēja raža), ‘Ben Lear’ (bumbierveida ogas; uzglabājot ieņēmīgas pret puvēm), ‘Stevens’ (diezgan agrīna, ar lielām, garenām ogām, var saldēt, pārgrieztas uz pusēm), ‘Franklin’ (ražīga, ogas vidēja lieluma, labi glabājas svaigas), ‘Bergman’ (tumši sarkanas ogas, labi uzglabājas svaigā veidā). Agrotehnika visām ir vienāda (galvenais darbs ir ravēšana, lai kultūraugus nenomāktu spilvas, meldri un citas nezāles), atšķiras tikai ogu izskats, ienākšanās laiks, ražība. Mazdārzniekiem ir visas iespējas eksperimentēt un atlasīt sev tīkamākās šķirnes. Ja vēlas, dobē vienuviet var stādīt šķirnes ar dažādu lapu krāsu ziemā un vasarā, tādējādi iegūstot kompozīciju, kas labi iederas daiļdārzā. Lielražotājiem galvenie kritēriji šķirņu izvēlē ir ražīgums, ogu lielums, piemērotība pārstrādei (sukāžu, biezsulu, ievārījumu gatavošanai).

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, zemnieku saimniecībā “Gundegas” Limbažu novadā ne tikai audzē amerikānietes, bet arī turpina pavairot un pārbaudīt ražošanas apstākļos bioloģijas doktora Alfreda Ripas selekcionētās šķirnes. Audzētājs Andris Ansis Špats stāsta, ka pašlaik saimniecībā ir atlasītas trīs iespējamās jaunās šķirnes: ‘Lauma’, ‘Līva’, ‘Anda’ (pagaidām tās nav reģistrētas kā šķirnes). Tās būtiski atšķiras no Amerikas šķirnēm. Pirmkārt, vietējās ir krietni agrākas par visagrākajām amerikānietēm ‘Ben Lear’, ‘Early Black’ – ogas nobriest 1–1,5 nedēļas agrāk. Otrkārt, šīs šķirnes labi jūtas vietējos apstākļos, līdz šim nav manītas nekādas slimību pazīmes nedz augiem, nedz ogām. Latvijā izaudzētajām agrajām šķirnēm tomēr neveidojas tik lielas ogas kā vēlajām amerikāņu šķirnēm, jo augiem ir īsāks veģetācijas laiks. ‘Līvai’ ogas ir diezgan apaļas, tumši sarkanas, no tām var pagatavot garšīgas sukādes, ‘Laumai’ – koši sarkanas, perfekti apaļas, bet ‘Andai’ tās ir tumši sarkanas, ar nedaudz saspiestu apakšu (atgādina zvaniņu).

– Šogad šķirņu ražību salīdzināt nevarēja, jo ogu tikpat kā nav. Jūnija salnās nosala lielākā daļa ziedpumpuru, līdz ar to visiem dzērveņu lielaudzētājiem šis ir slikts gads, – vērtē zemnieku saimniecības “Gundegas” īpašnieks.

Gatavas dzērvenes iekrāsojas tumšākas, un sēkliņas kļūst brūnganas. Negatavas ogas mēdz iekrāsot auk­stums. Bīstamas ir rudens salnas (0…–1 °C).

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.