Lords Bairons kolekcionēja kūsas 2
Bairons ir viens no pazīstamākajiem romantisma laikmeta dzejniekiem. Tieši viņš izdomāja Dona Žuāna tēlu, kas vēlāk kļuva par lamuvārdu, ar kuru apzīmē nelabojamus brunču medniekus. Kad Bairons 36 gadu vecumā nomira, sēroja teju vai visa Anglija. Zināms, ka viņš kā mājdzīvniekus turējis mežonīgus lāčus, taču sabiedrība viegli piedevusi iecienītajam dzejniekam tāda veida kaprīzes.
Tiesa, viņam piemitušas arī citas dīvainības. Piemēram, viņš azartiski nodevies seksam, turklāt darījis to ar visām gribētājām pēc kārtas, ieskaitot arī savu audžumāsu. Tajos laikos bija modīgi par kopā pavadīto kaisles nakti saglabāt matu šķipsnu. Tādas glabāja arī Bairons. Tiesa, viņš tā vietā, lai nogrieztu šķipsniņu no mīļākās galvas un tad pārsietu to ar lentīti, kā tas bija pieņemts, nogrieza matiņus no sieviešu intīmās vietiņas un uzglabāja tās konvertos, kurus novietoja skapjos, turklāt dažus no tiem viņš parakstīja, bet citus – nē. Tie šajos skapjos uzglabājās arī vēl 100 gadus pēc viņa nāves, kas, patiesību sakot, ir mazliet savādi, jo viņa talanta cienītājiem vajadzēja pārrakņāt visas viņa mantas, atrast arī konvertus un ievietot tos muzejos. Patiesībā ar lielāko daļu Bairona mantu tā arī notika, taču kolekcijas ar sieviešu kūsu konvertiem liktenis pagaidām nav īsti zināms.
