Lielo pilsētu vadītāji saprot, ka reformas izglītībā ir vajadzīgas 0
“Ne no viena pilsētas mēra nejutu lielu pretestību reformām,” tā pēc tikšanās ar Latvijas lielāko pilsētu vadītājiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas padomnieks Māris Kučinskis atzina, ka mēri bijuši nedaudz satraukušies par daudzajām reformām, ko ierosinājis ministrs, bet tikšanās pašvaldību pārstāvjus nomierinājusi, jo sapratuši, ka R. Ķīlis tikai rosina diskusiju.
Ar Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Jūrmalas, Rēzeknes, Ventspils, Jēkabpils un Valmieras mēriem ministrs tikās, lai runātu par to, kā turpināt profesionālās izglītības reformu un kā modernizēt profesionālās vidusskolas. Tika spriests arī par iecerētajām reformām – sešgadnieku mācīšanos 1. klasē, mācību satura un mācību gada garuma pārskatīšanu, pāreju uz jaunu skolu finansēšanas sistēmu, kurā nauda skolēnam sekotu līdz skolai, nevis līdz pašvaldībai. To R. Kīlis sauc par vaučeru vai galvojumu sistēmu.
Ministrs ar mēriem vienojās, ka skolu finansēšanas sistēmas maiņa būtu nopietni diskutējama.
R. Ķīlis teica, ka sarunas laikā pilsētu vadītāji ne tik daudz iebilduši viņa iecerēm, cik diskutējuši savā starpā.
Piemēram, pilsētu vadītāji neesot iebilduši pret ministra viedokli, ka sešgadniekiem skolā būtu vēlams iet no 2013. gada septembra, ja skolas tiks iekārtotas atbilstoši mazuļu vajadzībām.
Par ministra lēmumu apturēt arodskolu modernizāciju par Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļiem, lielo pašvaldību vadītāji arī esot pauduši sapratni. Runājuši arī par to, ka profesionālās izglītības attīstība jāsaskaņo ar valsts ekonomiskajām iecerēm. Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs gan izteica bažas, ka skolu modernizācija apturēta kādu politisku iemeslu dēļ.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš sacīja, ka arodizglītības iestāžu modernizācija jāturpina un jāpanāk, lai vismaz puse pamatskolas beidzēju dotos apgūt arodu. Jelgavas pilsētā esošajām arodskolām ERAF projekta apturēšana radījusi neērtības, tomēr A. Rāviņš domā, ka tas bijis valstisks lēmums, jo inflācijas dēļ visas modernizācijas ieceres nevarēja īstenot.
Tikšanās laikā ministrs ar pilsētu mēriem arī vienojās, ka pašvaldību pārstāvji piedalīsies četru Izglītības un zinātnes ministrijā izveidotu darba grupu sēdēs, kas spriež par nepieciešamām reformām izglītībā un sportā.
Viedokļi
Kā vērtējat izglītības un zinātnes ministra iecerētās reformas?
Inesis Boķis, Valmieras domes priekšsēdētājs: “Visas reformas vēl jāapspriež, šobrīd tās ir tikai idejas. Es pats uzskatu, ka ir nepieciešamas pārmaiņas gan veselības, gan izglītības nozarē. Tāpēc Ķīlis rīkojas pareizi, rosinādams pārmaiņas. Taču būtu jānosaka prioritātes. Domāju, ka pareiza ir ideja par mācību gada pagarināšanu. Vismaz līdz 6. vai 8. klasei skolēni varētu mācīties arī jūnijā. Taču ne jau sēžot klasē, bet, piemēram, veicot kādus pētījumus dabā.”
Aivars Lembergs, Ventspils domes priekšsēdētājs: “Latvijas izglītības sistēma ir iekonservējusies no padomju laikiem un vairs neatbilst šodienas situācijai. Uzskatu, ka augstskolu Latvijā ir par daudz, tāpēc reformas būtu vajadzīgas. Taču jāņem vērā, ka kvalitāti nosaka ne jau tas, cik daudz augstskolu Latvijā ir, bet gan tas, cik konkurētspējīgi ir tās absolventi. Pie vaučeru sistēmas būtu jāstrādā. Šobrīd jebkurš skolēns Latvijā var izvēlēties jebkuru skolu, taču, ja tā ir citā pašvaldībā, pašvaldībām savā starpā jānorēķinās. Šajos savstarpējos norēķinos nav iekļauti kapitālie izdevumi un finansējums pamatlīdzekļu atjaunošanai, un tas nav pareizi.”
Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs: “Reformas pagaidām ir uzsauktas, par tām vēl jādiskutē, taču dažām idejām piekrītu. Piemēram, esmu par mācību gada pagarināšanu, jo bērni šodien ir pārslogoti un noguruši. Par sešgadniekiem – domāju, ka viņus varētu uzņemt skolā, taču šīm pārmaiņām laikus jāsagatavo gan skolotāji, gan skolu materiāltehniskā bāze. Runājot par R. Ķīļa iecerētajām pārmaiņām augstākās izglītības finansēšanā, jāsaka, ka budžeta vietas ir labas tādā ziņā, ka, tās apmaksājot, valsts pasūta sev vajadzīgos speciālistus. Taču, ja beidzēji, kas studējuši budžeta vietās, ir bez darba, tad kaut kas nav kārtībā.”
