Lielo pilsētu mēri piedraud ministram 0
“Ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nekavējoties neveiks reālas darbības, kas liecinātu par to, ka pašvaldību argumenti ir ņemti vērā, Latvijas Republikas pilsētu domju priekšsēdētāji būs spiesti prasīt viņa demisiju,” teikts vēstulē, ko Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) vakar izsūtīja valsts augstākajām amatpersonām un ministram Sprūdžam.
Tajā ministram tiek pārmests, ka tā vietā, lai rūpētos par reģionu attīstību, viņš “virza tiesību aktu projektus, kas radīs būtiski negatīvu ietekmi pašvaldību turpmākajā darbā un tām ar likumu deleģēto funkciju nodrošināšanā”. Vēstuli parakstījuši Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras pašvaldību vadītāji, kā arī Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks.
Dokumentā gan nav konkretizēts, kādus reģionu attīstībai bīstamus likumprojektus bīdot Sprūdžs, tādēļ jautāju to LLPA izpilddirektora vietniekam Mārim Kučinskim. Viņš paskaidroja, ka runa esot ne tik daudz par to, ko Sprūdžs izdarījis nepareizi, bet gan par pareizajām lietām, kas palikušas neizdarītas. Piemēram, reģionu attīstībai labvēlīgs Nacionālais attīstības plāns un Latvijas pašvaldību lobēšana Kohēzijas līdzekļu sadalē Briselē, un samazinātā IIN kompensācijas mehānisma izstrādē tepat Rīgā. Sadarbība ar ierēdniecību, piemēram, gatavojot priekšlikumus attīstības plānam, notiekot kvalitatīvi, bet aizķeršanās rodoties ik reizi, kad nepieciešams politisks lēmums vai rīcība no ministra puses.
Savukārt Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs noraizējies par Sprūdža iecerētajiem pašvaldību referendumiem.
“Mums nebūtu iebildumu pret to, ka iedzīvotāji var atlaist pašvaldību. Taču nedrīkstētu rīkot referendumus par rūpniecības objektu celtniecību, jo tas faktiski bloķēs pašvaldībām iespēju piesaistīt investīcijas. Vienmēr taču kāds būs ar kaut ko neapmierināts,” piktojās Bartaševičs, kuram nepatīk arī ministra iecere ierobežot deputātu darbošanos pašvaldības uzņēmumos,
jo tad varētu celties tarifi un sarukt pakalpojuma kvalitāte. Tāpat viņu satrauc NAP sadaļa par zaļo domāšanu, kas neejot kopā ar ražotņu būvēšanu un darba vietu radīšanu. Gan Kučinskis, gan Bartaševičs pieļāva, ka Sprūdžam vienkārši esot komunikācijas problēmas ar lielo pilsētu mēriem, un uzsvēra, ka LLPA durvis ministram ir atvērtas, lai kopīgi izrunātu visus problēmjautājumus.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pastāstīja, ka LPS esot veikusi pašvaldību aptauju par tā sauktajām Sprūdža reformām un lielākā daļa vērtējumu esot bijuši negatīvi. “Kopīgā tendence ir tāda, ka ministra ierosinājumi nav tik būtiski izšķiroši pašvaldību darbā. Turklāt tie ir pārāk sasteigti, jo vēl nav pagājuši pat četri gadi kopš administratīvi teritoriālās reformas,” teica Jaunsleinis.
Pats Edmunds Sprūdžs pauž neizpratni par LLPA vēstuli. “Gan tiekoties ar atsevišķiem pilsētu vadītājiem, gan sarunās ar LLPA un LPS, esmu detalizēti argumentējis savas piedāvātās reformas.
No lielo pilsētu asociācijas pagaidām skan tikai draudi un prasības “uzlabot dzīvi valstī”. Neviena konkrēta argumenta. Vienīgais aicinājums ir vispār neko nedarīt. Tā neies cauri. Spriediet paši, kuram ir problēmas ar dialoga veidošanu,” savā interneta dienasgrāmatā raksta ministrs.
Tomēr telefonsarunā ministrs apstiprināja, ka nākamnedēļ tiekot plānota lielāka tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, lai izrunātu sasāpējušos jautājumus.
Ministra un LLPA konfliktā spēcīgi iezīmējas arī partijiskās robežas. Visskaļākie protestētāji ir tieši Zaļo un zemnieku savienības, kā arī bijušo tautpartijiešu vadītās pašvaldības. Savukārt “Saskaņas centra” pārstāvji – A. Bartaševičs no Rēzeknes un Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova – ir krietni pielaidīgāki un nesen vēl slavēja Sprūdžu kā vienu no labākajiem pašvaldību lietu ministriem. Avoti LLPA pusē apgalvo, ka Sprūdža cilvēki mēģina sašķelt asociāciju un šantažējot saskaņiešus ar Latgalei paredzētā finansējuma nogriešanu. Savukārt otra puse apgalvo, ka asociācija uzkūda un maldina svārstīgos mērus.
