Lielo kapu draugi vēršas pie Vējoņa un baznīcas 5
Cilvēku grupa “Lielo kapu atbalstam”, kas protestē pret jaunas tramvaja līnijas izbūvi Senču ielā, Rīgā, ar atklātu vēstuli vērsušies pie Latvijas augstākajām amatpersonām, kā arī luterāņu baznīcas, jo tās īpašumā pašlaik ir Lielo kapu teritorija.
“Rīgas domes paskaidrojumi ietver virkni pretrunu: gan apgalvojumus, ka neviens apbedījums netiks skarts, gan apbūves apstiprināšanu kapu teritorijā. Rīgas domes 11.oktobra sēdē izplatītā tramvaja projekta ieceres shēma apliecina, ka tramvaja līnijai nepieciešamais braucamās daļas paplašinājums neapšaubāmi atradīsies kapos,” sacīts atklātajā vēstulē valdības ministriem un prezidentam Raimondam Vējonim.
Idejas pretinieki uzskata, ka “iespējamā tramvaja līnija kapu teritorijā būtu amorālās padomju politikas turpinājums, vēsturiskās atmiņas iznīcināšanas mēģinājums”.
“Tas vērstos pret kapos apbedīto Rīgas un Latvijas cēlāju, brīvības cīņu varoņu un tautas dižgaru piemiņu. Tas dziļi aizskartu tos, kas vēl spilgti atceras notikumus padomju laikos, un tos, kuru tuvinieki ir apbedīti šajos kapos. Tas vērstos pret Latvijas identitāti un vēsturi.
Kategoriski iebilstam pret jebkādu būvniecības ieceri, kas skar Lielo kapu teritoriju vai kādu no apbedījumiem,” uzsvērts vēstulē.
Domu biedru grupa tostarp aicina piešķirt Lielajiem kapiem nacionālo interešu objekta statusu un veidot atbilstošu aizsargzonu. Grupa aicina izvērtēt Lielo kapu juridiskās piederības jautājumu un Nodrošināt, lai kapi vai to papildus daļa nepārietu pašreizējās Rīgas domes pārziņā. Tāpat viņi uzskata, ka ciešā sadarbībā ar sabiedrību jāsāk Lielo kapu atdzimšanas projekta izveidošanu un realizēšanu. Domu biedru grupā ir arī Rita Eva Našeniece, Antonija Lapsiņa, Anastasija Iļjina, Viktors Dāboliņš, Andris Gobiņš.
Jau ziņots, ka lielākais satraukums ir par iespējamo sarkano līniju pārkāpšanu, jaunās tramvaja līnijas izbūvē skarot Lielo kapu teritoriju. Domu biedru grupa izpētījusi, ka tramvaj vestu gar pašu Rīgas labākā mēra Džordža Armitsteda kapavietu, gar LU mecenāta Kristapa Morberga, arī Bernharda Dīriķa un citu slavenu Rīgas cēlāju kapavietām.
Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” amatpersonas norādījušas, ka tramvaja sliežu izvietojums joprojām nav precīzi zināms, jo vēl nav gatavs tehniskais projekts. Esot izstrādāti pirmie Senču ielas pārbūves varianti.
