Lielo kapu darījums: luterāņiem interesē zeme Imantā 21
Rīgas dome, piesaistot neatkarīgos ekspertus, noteikusi īpašumvērtību Lielajiem kapiem, ko apmainīt pret citu zemes gabalu lielpilsētā vēlas Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LEBL). Darījumam ir šķērslis – īpašumu līdz šim nav ļauts sadalīt, bet Lielajos kapos atrodas baznīca un vēl citas ēkas.
“Mēs saņēmām piedāvājumu uzsākt maiņas procesu. Piesaistījām vērtētājus, kas noteica 26 hektāru lielajam baznīcas īpašumam [22 ha vienā ielas pusē un 4 ha otrpus Senču ielai] tirgus vērtību – nedaudz vairāk par 300 tūkstošiem eiro,” portālam “la.lv” pavēstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.
Sarunas starp domi un baznīcu aizsākās pirms daudziem gadiem, laikā, kad baznīca īpašumu gribēja pārdot, kad tam bija augsta kadastrālā vērtība – 3,56 miljoni eiro (2,5 miljoni latu). Tad pašvaldībai darījums nav bijis izdevīgs. Pašlaik 22 ha kadastrālā vērtība noteikta 183 838 eiro apmērā, un pēdējos gados nav būtiski mainījusies. Valsts zemes dienestā skaidro, ka tas saistāms ar zonējuma maiņu, kad sākotnēji piemērota bāzes vērtība kā teritorijai, kurā ir iespējama apbūve, bet tad zonējums mainīts.
Pēc Burova stāstītā, luterāņiem ir īpaša interese par zemi Imantā, kur tā vēlas būvēt dievnamu, un pašvaldībai ir ko piedāvāt šajā Rīgas mikrorajonā. Pašlaik departaments ir sagatavojis vēstuli Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, aicinot atļaut sadalīt baznīcas īpašumu.
“Mēs varam īpašumus mainīt vai atpirkt, bet kas notiek ar ēkām Lielajos kapos? Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir sniegusi atzinumu, ka īpašumu Lielajos kapos nevar dalīt. Mēs tomēr redzam, ka sadali varētu veikt. Esmu uzdevis uzrakstīt inspekcijai vēstuli. Ja viņi dos atzinumu, ka tas nav reāli, tad runāsim ar baznīcu. Teorētiski viss ir iespējams,” piebilda Burovs. Lielie kapi ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tajos ir memoriālas celtnes un apbedīti daudz izcilu cilvēku.
LELB pārstāvis, Rīgas Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis portālam “la.lv” apstiprina, ka baznīcu interesē zeme mikrorajonos, ne Rīgas centrā. Baznīca šobrīd gaidot konkrētus piedāvājumus. “Mums vajag perifēriju, jo centrā mūsu baznīcu netrūkst. Mums ir problēmas ar jaunajiem mikrorajoniem, vietām, kur dzīvo daudz cilvēku. Mūsu mērķis ir visiem Rīgas iedzīvotājiem nodrošināt, ka viņiem uz baznīcu nav jābrauc uz centru,” saka Upītis, kura organizācijā vasarā notikušajā Sinodē lēma arī par baznīcas finanšu situāciju un nepieciešamību palielināt ziedojumus no draudžu locekļiem. Nākamgad baznīcai jāveic atlikušais kredīta maksājums, kuram līdzekļus iecerēts gūt arī no baznīcai ziedoto īpašumu pārdošanas, secināms no LELB publicētajiem dokumentiem.
Pēc Upīša teiktā, baznīcai ilgtermiņā Lieli kapi kā parks nebūs vajadzīgs, bet “mums būs vajadzīgas baznīcas, tāpēc mēs vienojāmies par darbībām, kas mūsu plānu nodrošina”. Lielo kapu teritorijā darbojas Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca, kur daudzi draudzes locekļi bijuši izsūtīti, “nekādā veidā nevaram, negribam un nedrīkstam pieļaut viņu diskrimināciju, tāpēc draudzei tur ir jābūt”.
Sabiedrības kritiskie viedokļi par plānoto tramvaja līniju, kas varētu skart Lielo kapu teritoriju, un kas tautā jau guvis apzīmējumu “kapu tramvajs”, nemainīs baznīcas ieceri par īpašuma maiņu vai kādu īpašu nosacījumu izvirzīšanu pašvaldībai darījuma laikā.
“Mēs nevērtēsim, vai tramvajs pēc definīcijas ir labs vai slikts, tas nav baznīcas uzdevums. Vai tas ir dārgi vai lēti? Nav komentāru. Par to lai strīdas speciālisti. Mūsu viedoklis – ka pāri kauliem nedrīkst iet nekas – ir viennozīmīgs. Bet tajā pašā laikā mums ir ļoti liela pieredze kā šīs lietas sakārtot,” viņš atsaucas uz pīšļu pārapbedīšanu pirms pāris gadiem Jelgavā ceļa izbūves dēļ un publikāciju “Mirušie atrod citas mājas”. Viss esot noticis jauki, klusi, mierīgi.
Baznīcai līdz šim Lielo kapu teritorijas apkopošana gadā izmaksājusi ap 15 tūkstošiem eiro, kas organizācijai esot nopietna nauda. Sabiedrība prasa memoriālu un pieminekļu restaurāciju, bet par to, kā uzsver Upīti, ir jārūpējas valstij.
“Mums nesanāk pievērsties pīšļiem. Ilgtermiņā jā. Kad labklājība celsies un cilvēki sapratīs, ka arī parka uzturēšana ietilpst reliģiskās sajūtas veidošanā, tas notiks, bet tagad mums vienkārši nav resursu. Baznīcai tāpat kā valstij ir prioritātes. Diemžēl, Lieli kapi šobrīd nav mūsu prioritāte,” viņš piebilda.
