– Likumprojekts kopumā tomēr nekādi neatrisina sāpīgo mazo pensiju problēmu… 0
I. R.: – Ļoti labi, ka atļauts atbalstīt radošo nozaru pensionārus ārstniecības un komunālo maksājumu izdevumu daļējai segšanai. Pensijas ir tik mazas ne jau tāpēc, ka cilvēks bijis slinks un maz maksājis, bet gan tāpēc, ka kultūras budžets bijis ļoti mazs. Piemēram, kāda pazīstama režisora, vairāku spēlfilmu autora un “Lielā Kristapa” laureāta, pensija ir 89 eiro, un tādu cilvēku ir ļoti daudz.
A.J.: – Otra lieta, ko līdztekus vajadzētu attīstīt, ir VKKF mūža stipendiju programma – katru gadu vismaz desmit jaunas klāt, turklāt tās apjoms ir jāpalielina.
I. S.: – Es tomēr gribētu atgādināt, ka šī ir stipendija par izcilību, nevis sociālais pabalsts, tādēļ daudz svarīgāk būt pacelt stipendijas apjomu. Iedomāsimies, piemēram, Imantu Ziedoni – ja viņam nebūtu speciālā pensija kā Augstākās padomes deputātam, kas balsoja par 4. maija deklarāciju, viņš par savu izcilību saņemtu 145 eiro. Būtu dzīvs Ojārs Vācietis, arī viņš saņemtu tikpat. Jo algotu darbu jau viņi lielāko dzīves daļu nestrādāja, bet rakstīja. Vai tas nav ārprāts?
I. R.: – Tomēr šo izcilo cilvēku ir daudz vairāk, nekā 245, kas saņem stipendiju šobrīd, un visi viņi spožām acīm gaida un vaicā: kad man būs? Un ir ļoti grūti viņiem kaut ko atbildēt.
– Vai KM ir domājusi, kā radošo cilvēku sociālo garantiju problēmu risināt sistemātiski, piemēram, kopā ar Finanšu ministriju izstrādājot piemērotu nodokļu likumdošanu utt.?
L. T.: – Šis likumprojekts tiešām reaģē tikai uz atsevišķām ļoti sensitīvām situācijām. Atbalsta sistēma būtu jāskata kompleksi – tajā ir gan labklājības, gan finanšu politikas aspekti. Taču mēs noteikti neveidosim atsevišķu nodokļu vai apdrošināšanas sistēmu tikai radošām personām.
D.B.: – Šobrīd Labklājības ministrijā izstrādā grozījumus likumā par sociālo nodokli, kas paredzētu tā iekasēšanu arī no visām autoratlīdzībām. Kopumā LRSP atbalstītu šādu soli, tomēr jāraugās, lai sociālās iemaksas netiktu veiktas uz radošo cilvēku jau tā mazā atalgojuma rēķina. Sociālo iemaksu kompensēšana, pēc KM aprēķiniem, kultūras budžeta iestādēm vien papildus prasītu pusotru miljonu eiro. Radošās personas savus ienākumus pārsvarā gūst no VKKF – arī šeit summa būtu rēķināma miljonos.
A.J.: – Grāmatniecībā šī summa būtu vairāki miljoni eiro, un tas nedrīkst notikt uz autoru niecīgo honorāru rēķina. Mēs esam par nodokļu maksāšanu, tomēr jāņem vērā, ka autors nav govs, ko var bezgalīgi slaukt.
