Lielo cerību vai arī ielāpu likšanas likums? 0
Bezdarba laikā – atbalsts minimālās algas apmērā ar segtām sociālās apdrošināšanas iemaksām, atbalsts slimošanas pirmajās desmit dienās, bet pensionētām personām – palīdzība ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai nomaksai. Šāda sociālā atbalsta programma radošajiem cilvēkiem paredzēta Kultūras ministrijas (KM) izstrādātajā likumprojektā “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums”, ko oktobrī skatīs Valsts sekretāru sanāksmē. Vienlaikus tas paredz arī beidzot noteikt radošas personas statusu un sakārtot profesionālo radošo organizāciju darbības lauku, kā tas ir citās nozarēs.
Par vajadzību pieņemt likumu, kas dotu radošā darba strādniekiem noteiktas sociālās un tiesiskās garantijas, Latvijā runā jau vairāk nekā desmit gadus. Šis jautājums vilkts garumā nepiedodami ilgi, dažās kultūras nozarēs radot jau gandrīz vai neatgriezeniskas sekas, traģiski atsaucoties uz atsevišķu kultūras personību likteni, kā arī graujot kopējo kultūras kvalitāti un prestižu. Pamatā runa ir par brīvmāksliniekiem – literātiem, māksliniekiem, kino nozarē strādājošajiem, lielu daļu mūziķu –, kuru ienākumi ir neregulāri un nelieli, bet kuri rada Latvijas kultūrā nozīmīgas un paliekošas vērtības.
Ko radošie cilvēki var cerēt sagaidīt no jaunā, svarīgā un tik ilgi cerētā likuma? Lai par to diskutētu, “Kultūrzīmju” redakcijā ap apaļo galdu pulcējās Dace Bluķe (Latvijas Radošo savienību padome, Latvijas Komponistu savienība), Inguna Irbe (Latvijas Mākslinieku savienība), Arno Jundze (Latvijas Rakstnieku savienība), Ieva Struka (Latvijas Teātra darbinieku savienība), Ieva Romanova (Latvijas Kinematogrāfistu savienība), Andrejs Broks (Latvijas Dizaineru savienība), Maija Pavlova (Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija), KM Kultūrpolitikas departamenta statēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja Laura Turlaja. Diskusiju vadīja “LA” kultūras nodaļas vadītāja Anita Bormane.
