Lielizstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” – beidzot Rīgā 0
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Ļoti gaidīta dāvana kultūras baudītājiem šajā skumjajā un trauksmainajā pandēmijas laikā. Tā gribas nosaukt unikālo un skaisto izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”, kas jau no sestdienas, 21. novembra, līdz 21. februārim apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā.
Tā ir patiešām vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts, kas pirms tam ar ievērojamiem panākumiem bija izrādīts prestižajā Orsē muzejā Parīzē un viesojies arī Igaunijas Māk-slas muzejā KUMU Tallinā (11.10.2018.–3.02.2019.) un Lietuvas Nacionālā māk-slas muzeja Nacionālā māk-slas galerijā Viļņā (25.07.–11.10.2020.).
Izstādes ģenerālkurators un koncepcijas autors ir Rodolfs Rapeti (Francija) – plaši pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu, un projekta vadītāja – LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece.
Vērienīgo motīvu un rokrakstu panorāmu ekspozīcijā veido vairāk nekā 167 eksponāti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Igaunijas Mākslas muzeja, Tartu Mākslas muzeja, Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja, M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja krājuma un privātkolekcijām.
Autori – spožākie Baltijas mākslas klasiķi. No latviešiem – Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, Johans Valters, Rihards Zariņš, Gustavs Šķilters, Teodors Zaļkalns, Pēters Krastiņš, Rūdolfs Pērle, Teodors Ūders, Aleksandrs Romans, Sigismunds Vidbergs. Lietuvu izstādē pārstāv spilgtie simbolisma klasiķi Mikalojus Konstantins Čurļonis, Ferdinands Ruščics, Petrs Kalpoks, Staņislavs Jarockis, bet Igauniju – Kristjans Rauds, Oskars Kalliss, Konrāds Megi un citi.
Projekta vadītāja, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. Ginta Gerhar-de-Upeniece stāsta, ka arī Rīgā par projekta vizuālās identitātes zīmi, tāpat kā Parīzē, izvēlēta izcilā latviešu vecmeistara Johana Valtera (1869–1932) glezna “Zemnieku meitene” (ap 1904). Apskaidrotais meitenes tēls simbolizē nacionālās pašapziņas pacēlumu un radošo garu, kas pirms simts gadiem īstenojās trijās neatkarīgās valstīs – Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.
Tā kā katrs muzejs uz Parīzes izstādes pamatkoncepcijas bāzes veidoja lokāli adaptētu ekspozīcijas dizainu un vizuālo tēlu Baltijas simbolisma sāgā, līdz ar šo izstādi Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir pievienojis “Rīgas akcentu” Orsē muzeja versijai un, saglabājot tās kodolu, papildinājis ar savu noskaņu un nokrāsu. Rīgā tapusi jauna izstādes ekspozīcijas interpretācija, kuras dizaina autore ir Ineta Sipunova, kas strādā kopā ar projekta konsultantu un Baltijas simbolisma scenogrāfijas autoru Orsē muzejā Flavio Bonučelli.
Izdevniecībā “Neputns” top katalogs latviešu un angļu valodā, paralēli izstādei tiek plānota plaša pasākumu programma.
