Lielisks draugs un sarunbiedrs. Kā tas ir – dzīvot ar skaļu papagaili 0
Sanitas Misas ģimene pirms septiņiem gadiem pieņēma lēmumu iegādāties Amazones dzeltenkroņa papagaili. Tolaik viņiem nebija izveidojies konkrēts priekšstats par to, kāda varētu būt dzīve ar šo krāsaino un ļoti runātīgo radībiņu, taču tagad gan ir skaidrs – papagailis var būt lielisks sarunu biedrs un uzticams ģimenes draugs.
“Pirms tam informāciju par papagaiļiem bijām ieguvuši vien tik daudz, cik skatoties filmas un smieklīgus “Youtube” video, kur papagaiļi izskatījās ļoti draudzīgi un runātīgi. Par rūpēšanos domājām – kas tad tur tik grūts var būt? Pabaro, iedod padzerties, izlaid ārā no būra, lai viņš var palidot,” stāstu par savu mīļo papagaili Čiko iesāk Sanita. Viņa stāsta, ka ir cilvēki, kuri savam putniņam apgriež spārnus, lai it kā atvieglotu paši savu ikdienas dzīvi: “Mums tā nebija opcija. Par to nebija ne runas. Tas nav tas pats, kas uztaisīt operāciju sunītim vai kaķītim, lai tiem nebūtu bērnu. Spārni tomēr ir putna galvenais atribūts. Bez lidošanas viņam nebūtu nekāda prieka.”
Iegūt Čiko uzticību nav viegli, taču tas nav arī neiespējami. Mājinieku vidū tieši Sanita ir papagaiļa uzticības persona: “Es neesmu tā, kas baro Čiko, bet, neskatoties uz to, viņš tieši mani ir izvēlējies par savu uzticības personu. Viņš vienmēr uzsēžas man uz pleca, runājas, dod bučas, ja viņam ir labs garastāvoklis. Visi mūsu ģimenes locekļi viņam nav cieņā, piemēram, abus manus brāļus viņš vairāk uzskata par svešiniekiem. Ja ciemos ir draugi un Čiko ir izlaists no būra, viņš novēros no malas, līdz sāks sarunāties, vēlāk varbūt pat pielidos klāt.”
Papagailis Čiko ir pierādījis, ka viņš savās mājās ir galvenais – suņus un kaķus izkomandē un izdzenā uz nebēdu: “Kad mūsu vilku šķirnes sunītis bija mazs, viņš izdomāja, ka jāpamēģina uzbrukt papagailim, kad tas pastaigājās pa virtuves grīdu. Saprotams, ka vēlāk suns to nožēloja, jo Čiko prot sevi aizstāvēt. Mums ir arī divi kaķi, kuriem Čiko lido pakaļ, un tiem nabadziņiem atliek tikai bēgt. Viņš visiem ir parādījis, kurš te ir priekšnieks.”
Filmas nemelo – papagaiļi nudien ir varen pļāpīgi. Čiko noklausās, ko runā mājinieki, un to atkārto: “Tagad man ir skaidrs, kādēļ cilvēki jautā: “Kas, tu papagailis esi?!” Čiko prot mainīt intonācijas, atdarināt balsis. Esmu pamanījusi, ka viņam pa prātam tieši mana balss – viņš bieži sauc mammu. Un tad mamma atsaucas, domādama, ka viņu saucu es. Lamāties gan viņš, par laimi, nav iemācījies. Tas, kas man ļoti patīk – katru rītu, kad ieeju virtuvē, kur atrodas viņa būris, viņš ar mani sasveicinās, sakot “čau”. Tāpat, kad dodos prom, viņš saka: “Davai, čau!” Tas pierāda, ka viņš mani ievēro.”
Lielākās izmaksas veido tieši papagaiļa iegāde, ne uzturēšana: “Mūsu Čiko izmaksāja aptuveni 500 latus. Barību pērkam reizi mēnesī, un tā maksā apmēram septiņus eiro. Tagad Čiko ir uz diētas – šim papagailim būtu jāsver 425 g, bet mūsējais sver 550 g. Veterinārārsts teica, ka viņš svara ziņā pielīdzināms resnai vistai. Tad nu tagad, lai izvairītos no veselības problēmām, barojam viņu ar ļoti dārgu speciālo barību – tā maksā 45 eiro kilogramā, tāpēc meklēsim lētākas alternatīvas.”
Nekādas dresūras Misu ģimene ar Čiko neveic: “Nē, mēs viņu nedresējam. Vienīgais, ko es vēlētos, kaut mēs būtu viņam iemācījuši – ja viņam ir garlaicīgi, ir jāiet gulēt, nevis jābļauj pa visu māju. Viņš bļauj kā slims zvērs – spalgi un kaitinoši. Ja cilvēki vēlas papagaili kā īpaši apmācīt, ir jārēķinās ar to, ka tas prasīs daudz laika un pacietības. Mūsu mērķis bija iegūt draugu, nevis Latvijā apmācītāko papagaili.” Un Čiko tik tiešām ir kļuvis par lielisku draugu: “Vienmēr esmu bijusi kaķu un suņu piekritēja, un es neteiktu, ka ar Čiko iegādi tas būtu mainījies, jo es viņu vairāk uztveru kā sarunu biedru, kā draugu, nevis kā mājdzīvnieku. Par otra papagaiļa iegādi neesam domājuši. Varbūt Čiko būtu interesantāk, ja mēs viņam atvestu kādu draugu vai draudzeni, bet es noteikti sajuktu prātā, ja viņi reizē sāktu bļaut pa visu māju. Puisim būs vien jāiztiek ar to, kas viņam dots – ar mūsu ģimeni un pārējiem zvēriem.”
Amazones dzeltenkroņa papagailis
• var dzīvot līdz pat 70 gadu vecumam
• Spēj izaugt līdz 38cm augstumam
• Putns vidēji sver 425 g
• Barošanas izmaksas ir 7 – 8 eiro mēnesī
• Putnam vajag siltumu, savu būrīti, kā arī brīvību, lai būtu iespēja lidot
• Papagailis atdarina balsis, intonācijas, atkārto vārdus
• Saimniekam jāiemācās sajust savs papagailis – pārpratuma gadījumā tas var ieknābt ar savu ļoti spēcīgo knābi
