Parastā, grieķu un Sīrijas raudene 1
Parastā raudene (Origanum vulgare), saukta arī par daudzgadīgo majorānu vai oregano, ir viens no nozīmīgākajiem kulinārijā izmantotajiem augiem Eiropas dienvidos. Latvijā savvaļā šis augs lielas audzes neveido. Aug sausos pakalnos, upju krastos, krūmājos. Līdz 75 cm augstais augs zied sīkiem baltiem, rožainiem vai purpursarkaniem ziediem otrajā attīstības gadā no jūnija līdz augustam. Piemērota samērā sausa, saulaina vieta. Audzē pēc kultūrām, kas iepriekšējā gadā saņēmušas kūtsmēslus. Pavairo ar sēklām, ko izsēj dārzā aprīļa beigās, ar spraudeņiem un ceru dalīšanu.
Parastajai raudenei izveidotas vairākas šķirnes: ‘Diabolo’ (aromātiska, nokarena), ‘Goldtaler’ (ar spilgti dzeltenām lapām, iecienīts Vidusjūras garšaugs), ‘Margeritha’ (ļoti audzelīga, piemērota visām picām), ‘Panta’ (ar interesantu baltraibu lapojumu), ‘Aromata’ (garša līdzīga majorānam un timiānam, pikanta un nedaudz rūgta, svarīga garšviela itāļu virtuvē).
Daudzgadīgā grieķu raudene (Origanum hirtum) ‘Kreta’ veido kompaktu, kuplu krūmu ar ovālām lapām un baltiem ziediem. Augam ir īpaši pikanta un asa garša. Sīrijas raudenei (Origanum syriaca) ‘Zaatar’ ir blīva lapotne, tāpēc tā labi noder kulinārijā. Lapas ir ļoti aromātiskas, garšā jūtams timiāns, majorāns un oregano.
Raudeni novāc ziedēšanas laikā. Augs satur ēterisko eļļu, rūgtvielas, miecvielas, flavonoīdus, C vitamīnu un citas bioloģiski aktīvas vielas. Raudenei ir maiga smarža un rūgtena, pikanta garša, kas īpaši noder tomātu salātos, picās un biezajās mērcēs. Augu sautē kopā ar gaļu, izmanto sēņu ēdienu un mājas alus aromatizēšanai. Kaltētas lapas liek sauso smaržu maisījumos.
