Jaunais darbinieks piedzīvojis kultūršoku. Kas “Wunder” darba vidē ir tāds, kā nav citiem? 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Desmit gadu laikā neatceros nevienu svētdienu, kad ietu gulēt ar domu, ka man negribas rīt doties uz darbu. “Wunder” ir, iespējams, lieliskākā darbavieta Vidzemē.” Tā sarunu ar mani uzsāka digitālo risinājumu uzņēmuma “Wunder” vēstnese Latvijā Ilze Zariņa, atbildot uz jautājumu – kas tad ir “Wunder”?
Pēc sarunas un pirms diviem gadiem durvis vērušā Valmieras biroja apskates arī es pārliecinājos, ka “Wunder” ir vieta, kur gribētu strādāt jebkurš.
“Wunder” izstrādā digitālos risinājumus – intranetus, iekštīklu sistēmas, mājaslapas. “Priekšroku dodam sarežģītāku un izaicinošāku sistēmu izstrādei. Desmit gadu laikā bijuši dažādi interesanti risinājumi. Runājot par projektiem Latvijā, pēdējā laika lielākais projekts bija “Sargs.lv” mājaslapa, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes portāls, kas kopš septembra darbojas testa režīmā,” stāsta Ilze.
Projekti Latvijā gan esot retums – lielākoties pakalpojumi tiek sniegti Somijas tirgum. Tikmēr Latvijā vairāk tiekot domāts par komandu – tās motivēšanu un kompetenču paplašināšanu.
Lokālie klienti netiek mērķtiecīgi meklēti, bet dažos interesantākajos iepirkumos uzņēmums ik pa laikam izlemj piedalīties, lai arī apzinās, ka ar zemāko cenu konkurēt nespēj.
“Wunder” priekšrocība ir gan spēja strauji pielāgoties ikvienai klienta prasībai, gan plašā starptautiskā komanda. Tāpat klienti novērtē arī “Wunder” darba ētiku un rūpes par biznesa ilgtspēju. Ilze uzsver, ka bieži vien uzņēmuma piedāvātā cena nespēlē tik lielu lomu kā atvērtība un komunikācija ar klientu. Tieši uzņēmuma kultūra bija viens no iemesliem, kāpēc Somijas investīciju kompānija “Korona Invest” lēma kļūt par “Wunder” izaugsmes partneri.
Lai gribas nākt uz darbu
“Wunder” varētu būt viens no interesantākajiem uzņēmumiem, kurā esmu viesojies. Ne tik daudz uzņēmuma darbības sfēras dēļ, jo IT uzņēmumos gadu laikā esmu bijis daudzos un dažādos. Uzņēmumā iedibinātās kultūras dēļ gan!
Kad 2008. gadā Vidzemes Augstskolā studējošie Ernests Gabrāns un Miķelis Zaļais izlēma dibināt savu IT uzņēmumu, viņi vēlējās radīt vietu, kur pašiem un darbiniekiem būtu prieks strādāt
. Vēlme bijusi nevis kļūt bagātiem, bet radīt darba vidi, uz kuru gribētu nākt strādāt, kurā ikviens varētu justies kā mājās.
Veiksme uzsmaidījusi brīdī, kad satikti līdzīgi domājoši uzņēmēji no Somijas. Drīz vien dibināts kopuzņēmums, kas būtībā saglabājies līdz pat šodienai, kaut arī aizvadīto gadu laikā uzņēmumu skārušas dažādas pārmaiņas – gan jaunu filiāļu atvēršana citās valstīs, gan nosaukumu maiņa, uzņēmuma struktūras un vadības komandas reorganizācija.
Visi ir vienlīdzīgi
Kas tad “Wunder” darba vidē ir tāds, kā nav citiem? Brīvība, savstarpēja uzticēšanās, pašorganizācija. “Nesen runāju ar kolēģi, kurš teica, ka, sākot šeit strādāt pirms pieciem gadiem, viņam bijis kultūršoks, jo birojā nebija neviena vadītāja, neviena vagara, kas dzītu strādāt un elpotu pakausī.
Taču darbi tāpat virzījušies uz priekšu. Protams, mums ir dažāda līmeņa lomas un atbildības, bet savstarpējā cieņa un sadarbība ir būtiskāka par ieņemamo amatu.
Kopīgajos pasākumos nevar pateikt, kurš ir vadītājs, kurš dizainers, kurš programmētājs. Šī vienlīdzīgā attieksme un atvērtā vide stiprina darbinieku lojalitāti un liek divreiz padomāt, pirms doties jaunos izaicinājumos.”
Ilze ir pārliecināta, ka “Wunder” konkurētspēju darba tirgū nosaka nevis atalgojums, bet gan darba vide un attieksme pret darbinieku.
Novērots, ka atalgojums ir svarīgāks gados jauniem cilvēkiem, kuri vēl veido savu dzīvi, bet, līdzko cilvēks ir nostabilizējies, vajadzību piramīdas augšpusē primāri ir rīcības brīvība un iespēja pašam organizēt savu laiku.
Darba organizācijā Covid-19 būtiskas izmaiņas neieviesa – jau no pirmsākumiem ikviens “Wunder” darbinieks varējis izvēlēties strādāt no biroja vai mājām. Tomēr, tā kā “Wunder” veiksmes pamatā ir cieša sadarbība un aktīva savstarpējā komunikācija, pāreja uz pilnībā attālinātu darbu daļēji sarāvusi saikni starp kolēģiem.
Apskāvieni pārvēršas prēmijās
Nesenākā inovācija iekšējās darba organizācijas uzlabošanā ir ģilžu jeb kompetencē balstītu komandu izveide. Piemēram, vienu ģildi veido programmētāji, kas nodarbojas ar dizaina izstrādi, vēl citu komandu veido darbinieki, kas strādā ar kādu konkrētu tehnoloģiju, piemēram, “JavaScript”.
Katrai ģildei ir arī vadītājs, kurš ģildi virza pretī biznesa mērķiem un veicina ģildes dalībnieku profesionālo izaugsmi. Ikvienu ģildi veido dalībnieki no visām trim “Wunder” valstīm.
“Pirms vairākiem gadiem Somijas kolēģi, izmantojot vienkāršu “Google” formu, radīja veidu, kā ērti un ātri nodot atgriezenisko saiti kolēģiem neatkarīgi no atrašanās vietas, laika vai ieņemamā amata. Ideju attīstot tālāk, “Wunder” radījis unikālu virtuālo apskāvienu lietotni, kurā katram darbiniekam ik nedēļu doti pieci apskāvieni, ar kuru starpniecību var pateikt “paldies” kolēģiem,” stāsta Ilze.
Pirms pāris gadiem apskāvienu sistēmai tika piesaistīts arī finansiāls bonuss. Kā zināms, lielākoties uzņēmumos tieši vadība ir atbildīga par prēmiju piešķiršanu, taču “Wunder” sistēmā par to atbild paši darbinieki.
Katram apskāvienam ir finansiāla vērtība, ko aprēķina, balstoties uz uzņēmuma finanšu rādītājiem konkrētajā nedēļā – jo labāki rezultāti, jo vērtīgāks apskāvienu. Jo vairāk apskāvienus esi saņēmis, jo lielāka būs prēmija. Kas ir interesanti – nekad nevar zināt, kad prēmija tiks izmaksāta. Ik mēnesi kāds no “Wunder” birojiem met metamo kauliņu.
Ja tiek uzmests sešnieks, prēmija tiek izmaksāta līdz ar nākamo algu. Ja sešnieks netiek uzmests, tiek nominēts nākamais birojs, kam kauliņš mēnesi vēlāk jāmet jau divas reizes.
Nākamajā mēnesī nākamajam birojam – jau trīs reizes. Ja sešnieks nekrīt, prēmija var ievērojami uzkrāties. Ilze stāsta, ka bijis gadījums, ka sešnieks uzkrīt vien pēc pusgada.
Nākotnē uzņēmums grib nostabilizēt ģilžu sistēmu un padarīt iekšējos procesus efektīvākus, lai izaugsme apgrozījuma jomā notiktu ne tikai ar komandas paplašināšanos, bet arī ar efektīvāku resursu izmantošanu. Plānots arvien palielināt klientu skaitu Somijas tirgū. “Ļoti svarīgi, ka uzņēmuma vadība nevis izņem dividendes, bet investē uzņēmuma attīstībā.”
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
SIA “Wunder Latvia” dibināta 2010. gadā, bet uzņēmuma pirmsākumi meklējami jau 2008. gadā, kad Ernests Gabrāns un Miķelis Zaļais Valmierā izveidoja IT uzņēmumu SIA “Prog”.
Šobrīd “Wunder Latvia” ir daļa no starptautiskā uzņēmuma “Wunder” ar trim birojiem Valmierā, Rīgā un Rēzeknē.
“Wunder Latvia” 100% apmērā pieder somu uzņēmumam “Oy WunCo Holding”. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir somi Vesa Lehtomaki un Pasi Lehtinens.
Dīgšana
2008. gadā tiek dibināta SIA “Prog”.
2010. gadā tiek dibināts Latvijas un Somijas kopuzņēmums SIA “Mearra Latvia”.
No 2010. līdz 2014. gadam tiek izmantots Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora atbalsts.
2012. gadā Latvijas un Somijas komandām pievienojot uzņēmumus no Vācijas, Zviedrijas un Beļģijas, tiek dibināts uzņēmums “Wunderkraut”. Tiek atvērta arī filiāle Lielbritānijā. Darbinieku skaits no 50 palielinās gandrīz trīs reizes.
2013. gadā “Wunderkraut” grupai pievienojas uzņēmums no Igaunijas.
2016. gadā, atdaloties Zviedrijas un Beļģijas uzņēmumiem, “Wunderkraut” pārtop par “Wunder”.
2017. gadā straujākai attīstībai tiek piesaistītas investīcijas no Somijas privātās investīciju kompānijas “Korona Invest”.
2018. gadā tiek likvidētas filiāles Vācijā un Lielbritānijā, uzsvaru liekot uz Somijas tirgus apgūšanu. Pārstāvniecības paliek trīs valstīs – Latvijā, Somijā un Igaunijā.
Augļi
“Wunder Latvia” apgrozījums 2019. gadā sasniedza 1,7 miljonus eiro, kas bija par 200 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Peļņa sasniedza 14 tūkstošus eiro.
Kopējās “Wunder” grupas apgrozījums 2019. gadā sasniedza 10 miljonus eiro.
Visā “Wunder” grupā strādā apmēram 110 darbinieku. 38 – Latvijā.
2019. gadā 71% “Wunder” izstrādāto produktu bija Somijas tirgum. Pārējais – Latvijas un Igaunijas tirgum.
Kopš 2016. gada “Wunder Latvia” piedalās Ilgtspējas indeksa novērtējumā, saglabājot stabilu pozīciju Sudraba kategorijā.
2017. gadā uzņēmums iegūst atzinību LIAA konkursa “Eksporta un inovāciju balva” Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā.
Uzņēmuma izstrādātais “Latvijas dzelzceļa” darbinieku iekštīkls ASV kompānijas “Nielsen Norman Group” 2017. gada intraneta risinājumu konkursā ierindots starp desmit labākajiem uzņēmumu intranetiem pasaulē.
VĒRTĒJUMS: Galvenā vērtība – komanda
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Filips Tālbergs: “”Wunder Latvia” panākumus atzinīgi novērtējām jau pirms trim gadiem LIAA un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā “Eksporta un inovācijas balva”.
Prieks, ka uzņēmums jau kopš dibināšanas brīža par savu galveno vērtību definējis komandu, investējot darbinieku apmācībā un darba vides uzlabošanā.
“Wunder Latvia” jau pirms pandēmijas investēja savas konkurētspējas celšanā, sekojot mainīgajām tirgus tendencēm un pievēršot pastiprinātu uzmanību iekšējo procesu sakārtošanai.”
