Lieliskais lašu nārsts Kuldīgā 1
Jau vairākas reizes esam informējuši mūsu lasītājus par to, ka gada nogalē, laikā, kad Latvijas upēs uz nārstu nāk laši, notiek pastiprināta kontrole, lai aizsargātu šo skaisto, graciozo un vērtīgo zivju dzimtas turpināšanas procesu.
Par to, kas pagājušajā gadā noticis Ventā, par vimbu un lašu copi, kā arī par aizsardzības pasākumiem veiksmīga lašu nārsta norisei aicināju uz sarunu vīru, kurš tajā visā ir iekšā ar sirdi un dvēseli, – SIA “Kurzemes Cope” valdes priekšsēdētāju Gunti Kārkliņu.
– Kāda izvērsās pagājušā gada spiningošanas un vimbu makšķerēšanas sezona!
– Pērn pavasaris aizkavējās, un cope sākās ļoti vēlu. Citus gadus Ventā copmaņi lašus spiningoja jau marta vidū vai beigās, bet pagājušajā gadā – tikai aprīļa vidū. Vēl pirms pāris gadiem izskatījās, ka sarucis Latvijā izdaudzinātais Ventas vimbu lielums, bet iepriekšējā sezonā Ventā atkal bija redzamas skaistas, lielas vimbas. Lai arī vimbu, taimiņu un lašu ķeršanas sezona bija krietni vien īsāka nekā pirms tam, lomi bija ļoti iepriecinoši, un arī makšķernieku skaits bija gandrīz tikpat liels kā citus gadus. Varbūt mazāk tika noķerti laši un taimiņi, bet tas galvenokārt bija saistīts ar to, ka vēlu izgāja ledus, gaiss strauji kļuva silts un arī ūdens ātri vien sasila. Domāju, ka vimbu upē nav palicis mazāk un tās netraucēti varēja ienākt upē uz nārstu. Turklāt, pateicoties agrākām Māra Oltes un Egona Simsona aktivitātēm, ir panākts, ka pavasarī upē vairs netiek likti tīkli.
– Iepriekšējā vasara bija ļoti karsta un sausa. Kā tas ietekmēja ūdens līmeni upē un rudenī uz nārstu ejošo lašu nokļūšanu nārsta vietās?
– Jā, vasara tiešām bija ļoti karsta. Bija sajūta, ka ūdens Ventā apstājies, tomēr zivis uz savām nārsta vietām tika veiksmīgi, un es redzēju, ka upe bija pilna ar saulē sudrabaini zaigojošiem lašiem. Lielākais no tiem bija apmēram divdesmit kilogramus liels.
– Kā organizējāt lašu nārsta aizsardzību?
– Jau pavasarī iesniedzām pieteikumu Zivju fondā ar lūgumu iedalīt līdzekļus lašu nārsta aizsardzībai. Līdzekļus dabūjām, un nārsta aizsardzību varējām nodrošināt visu diennakti. Mūsu inspektoriem talkā nāca kolēģi no Jelgavas reģionālās vides pārvaldes un pat no tālās Madonas. Likumpārkāpēji zināja, ka lašu nārstam bija lieliska aizsardzība un upei tā īpaši tuvoties nemēģināja. Tika sastādīti tikai četri protokoli par zivju nelikumīgiem ķeršanas mēģinājumiem, neviens netika pieķerts ar zivīm. Tas iepriecina un vienlaikus norāda arī uz to, ka esam uz pareizā ceļa. Vēl priecē fakts, ka maluzvejnieku kļūst arvien mazāk un mazāk, paretam parādās kāda jau zināma persona, kas tendēta uz nelikumībām, bet jaunu seju šo tumšo ļautiņu vidū nav.
– Kāpēc šeit ap Kuldīgu ir tik ļoti izteiktas nārsta vietas, un vai tādas ir arī citur?
– Domāju, ka tas daļēji šīm zivīm jau ielikts gēnos. Liela loma ir arī rumbai, kas ir kā dabiskais slieksnis lašu ceļā uz augšu un, protams, nārstam tik ļoti piemērotajiem akmeņainajiem sēkļiem, kas šeit ir sevišķi lielā skaitā. Protams, ka nārsta vietas ir visā upē, arī virs rumbas. Lai arī upē ūdens līmenis bija ļoti zems, pats savām acīm redzēju, kā daudzi laši pārlēca pāri ūdenskritumam un mīlas priekus baudīt devās pa upi uz augšu. Nārsta vietas ir arī lejpus Kuldīgai, bet tās nav tik lielas un nav tik ļoti izteiktas.
– Vai laši nārstot dodas arī uz Abavu?
– Kādreiz Abavā bija lieliskas lašu nārsta vietas, bet Latvijas neatkarības atgūšanas laikā Abavā zivis tika nežēlīgi izdauzītas ar elektrību. Diemžēl visu nosargāt nav mūsu spēkos.
– Šogad janvāra sākumā Ventā bija vaļējs ūdens, bet nebija licences lašu un taimiņu spiningošanai. Ar ko tas izskaidrojams?
– Tas izskaidrojams ar jauna nolikuma izveidi, eiro ieviešanu un diemžēl nedaudz arī ar “Kurzemes Copes” neizdarību. Visiem Ventas copes entuziastiem varu apsolīt, ka tuvākajā laikā šis jautājums tiks atrisināts, licencētā makšķerēšana Ventā turpināsies un skaistās, sportiskās zivis priecēs copmaņus.
