Anīss ir dziedinošs 0
Daudziem anīss atsauc atmiņā bērnību – klepus zāles, zobu pastu, lakricu, tāpēc šī garšviela nav īpaši populāra. Taču jebkuru var pieradināt, vajadzīgs tikai laiks un mazas devas – vispirms pievieno ceturto vai piekto daļu tējkarotes kādam gaļas ēdienam vai zupai, pēc tam, ja neviens neprotestē, daudzumu var palielināt. Tāpat var pieradināt pie specifiskā kumīna un fenheļa.
Anīss, tāpat kā pārējie ķimeņu radinieki, uzlabo gremošanu, mazina dedzināšanu kuņģī, ja tajā ir palielināts skābes daudzums. To jau kopš sendienām uzskata par karalisku garšvielu, kas ne tikai izmantojama sāļajos un saldajos ēdienos, bet arī iedarbojas dziedinoši – dod enerģiju spēku izsīkuma gadījumā (pēc fiziskas un garīgas pārslodzes, dzemdībām), turklāt uzlabojot potenci tāpat kā austeres. Ja ir gremošanas problēmas, var dzert anīsa tēju (tējkaroti sēklu aplej ar glāzi vāroša ūdens) vai pielikt sēkliņas ēdienam. Anīsu var pievienot maizei, kāpostiem un gurķiem, tos marinējot un skābējot, salātiem, piena zupām un biezputrām, ogu biezeņiem, kūkām un cepumiem. Šī garšviela sader ar fenheli, koriandru un lauru lapām.
