Lielie logi uz dievidiem, pie mājas augoši bērzi. Cimmermaņu ģimenes energoefektīvās mājas noslēpumi 3
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Klimats Latvijā kļuvis tik niķīgs, ka izteikti dzestras ziemas mīsies ar karstām vasarām arī turpmāk. Līdz ar to vajadzība pēc ēku termoizolācijas un energoekonomijas nezudīs. Uz videi draudzīgu būvniecību aicina Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsludinātais konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2021”, kas informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros notiks jau desmito gadu.
Konkursa desmit gadi
Konkursa tiešais mērķis ir, izceļot gada veiksmīgākās ēku būvniecības, atjaunošanas un pārbūves piemērus, veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā.
“Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” desmitgadē ar pārliecību varam apgalvot – tas kļuvis par labu ikgadēju tradīciju visiem energoefektivitātes atbalstītājiem, būvniekiem un visādi zaļi domājošiem cilvēkiem. Konkursa lielākā vērtība ir pieredzes apmaiņa un tikšanās ar domubiedriem, jaunas idejas un ierosmes un, galvenais, iespēja pašam kļūt par iedvesmotāju kaimiņu vai draugu mājas atjaunošanai.
Visiem kopā mums ir spēks padarīt katram savu un mūsu kopējo māju – Latviju – taupīgāku, tīrāku un skaistāku. No savas puses varu apsolīt, ka aktīvi piedalīsimies sarunās ar Eiropas Komisiju par jaunā finansējuma saņemšanu, lai jau šā gada beigās vai 2022. gada sākumā mēs varētu atkal uzsākt projektu pieņemšanu atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu māju atjaunošanai,” atzīmē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
“Samazinot enerģijas patēriņu ēkās, mēs samazinām pieprasījumu pēc enerģijas ražošanas, savukārt, ražojot mazāk un tīru enerģiju, mēs radām mazāk emisijas, samazinām izmaksas un uzlabojam savu dzīves vidi. Tādēļ pāreja uz videi nekaitīgu izaugsmi un klimatneitralitāti ir jāizmanto kā iespēja, lai stimulētu Latvijas ekonomiku un veicinātu zaļo tehnoloģiju un digitālo risinājumu attīstību,” aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.
“Ar resursus taupošu būvju palīdzību varam mācīties tērēt arvien mazāk dabas resursu un pagarināt planētas mūžu,” ir parliecināta Latvijas Būvinženieru savienības žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore Antra Ērgle.
Kas lācītim vēderā
Ģimenes mājas turas līdzi laika garam. It īpaši tās, kuru saimniekiem ir tehniskā izglītība un zaļā domāšana. Iepriekšējā gada konkursā kā labākā privātmāju grupā tika novērtēta Cimmermaņu ģimenes māja Garkalnes novada Upesciemā.
Ģimenes mājai 40–50% kopējā siltuma zudumu rada norobežojošās konstrukcijas. Pārējie siltuma zudumi atkarīgi no smalkākām lietām – ēkas orientācijas pret debespusēm, ārsienu īpašībām un ēkas servisa iekārtu lietderības koeficienta.
Cimmermaņu ģimenes mājas projektēšanā īpaša uzmanība tika pievērsta ēkas novietojumam dabā. Lielie logi tika orientēti uz dienvidiem, kur tie saņem vairāk siltuma enerģijas, kas daļēji kompensē siltuma zudumus caur logu konstrukcijām. Ēkas plānojumā tika izmantoti dabas elementi, piemēram, netālu no logiem aug bērzs, kas karstā vasarā dod ēnu.
Mājas konstrukcijai izmantots “Bauroc” gāzbetons, kura sastāvā ir smilts, cements, kaļķis un ģipsis. Ēkai tas dod labu siltuma inerci un skaņas izolāciju, piedevām saglabājot nelielu gaisa caurlaidību, kas telpās nodrošina patīkamu mikroklimatu. Lai to uzturētu, uzmanība jāpievērš sienu apdares materiālu tvaika caurlaidības rādītājam, kuram jābūt pēc iespējas tuvākam sienas bloku parametriem.
Iekšsienām var rekomendēt cementa – kaļķa vai ģipša apmetumu, ārsienām – silikona apmetumu ar atbilstošu tvaika caurlaidību. Kompleksā sistēma būvētājam ir ērts un ātrs risinājums, jo celtnes elementi – bloki, armētās pārsedzes, pārseguma paneļi – ir viendabīgi. Ar vienkāršo būvniecības tehnoloģiju var tikt galā arī vidējas kvalifikācijas būvnieks.
Ģimenes māju var samontēt pāris nedēļās. Pamati būvēti no keramzītbetona blokiem, īpaši precīzi līmeņota pēdējā rinda, uz kuras veidoja sienas no vienslāņa blokiem “Ecoterm+ 500”. Virs logiem un durvīm montētas armētas gāzbetona pārsedzes. Armētie pārseguma paneļi likti uz blīvējošās akmensvates.
“Izmaksu balansam starp norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidību un inženiertehnisko iekārtu efektivitāti ir jābūt ekonomiski pamatotam,” spriež ēkas saimnieks, inženieris Māris Cimmermanis. “Ja ārsienām U vērtība ir mazāka par 0,18 W/(m2K), ekonomiski pamatota efekta no ārsienu siltināšanas nav. Būvfizikā sakarība starp ēkas siltuma zudumu un norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidību nav lineāra.”
Videi draudzīga apkure
Saimnieki izvēlējušies videi draudzīgu apkures sistēmu, kas darbojas ar atjaunojamajiem energoresursiem. Apkurei un karstā ūdens sagatavošanai izvēlēts Zviedrijā ražots “NIBE” zemes siltumsūknis F1255 ar augstu lietderības koeficientu – COP 3,18–5,06.
Normatīvi noteic, ka svaiga gaisa apmaiņai telpās jānotiek trīs reizes stundā. Lai nezaudētu reizē ar silto gaisu izvadīto siltumenerģiju, Upesciema mājā ierīkota “SystemAir” rekuperācijas iekārta, kas īpaši aukstā vai karstā laikā svaigu gaisu pievada caur 30 m garu zemē ieraktu kanālu. Tur, izmantojot zemes pastāvīgo temperatūru ap 5 °C, gaiss tiek pasīvi uzsildīts vai atdzesēts.
Visu darbu rezultātā mājas ar platību 278 m2 ekspluatācijas izmaksas par apkuri un karsto ūdeni trīs gadu laikā vidēji bija 51,26 eiro mēnesī jeb 0,18 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Gadā vidēji izmaksas veidoja 2,21 eiro/m2. Gāzbetona siltuma inerces ietekmē ēkas iekšējā temperatūra +22 ˚C līdz 23 ˚C maz mainās arī karstās vasaras dienās.
“Ekonomiski izdevīgāk ir siltumenerģiju privātmājā ražot pašiem, nevis pirkt no centralizētā siltumtīkla piegādātāja. Nākotnē mums ir paredzēts uz jumta izvietot saules paneļus elektroenerģijas ražošanai. Tā mājsaimniecība pilnībā saražos pašas patērēto elektroenerģiju, un ar dažiem papildu paneļiem varēs uzlādēt elektroauto,” pārliecināts M. Cimmermanis.
Konkurss. Energoefektīvākā ēka Latvijā 2021″
Pieteikumus konkursam var iesniegt piecās kategorijās:
• Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka;
• Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve;
• Energoefektīvākā publiskā ēka;
• Energoefektīvākā vienģimenes ēka;
• Energoefektīvākā rūpnieciskā ēka.
* Nolikums publicēts tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv.
* Pieteikumus var iesniegt līdz 2021. gada 18. jūnijam, nosūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi [email protected].
* Papildu informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona: Inese Bērziņa, [email protected], 67013240).
Avots: Ekonomikas ministrija
