«Lielie Kristapi» sadalīti 0
Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu Latvijas nacionālajā kino festivālā “Lielais Kristaps” sestdien tika atzīta režisora Jevgeņija Paškēviča “Golfa straume zem ledus kalna”. Iepriekš nominēta desmit kategorijās, piecās tā ieguva latviešu kino augstāko apbalvojumu.
Savu viedokli par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu balsojot ir izteikuši arī “Latvijas Avīzes” lasītāji, par izcilāko atzīstot režisora Jāņa Streiča filmu “Rūdolfa mantojums”. Diemžēl režisors bija sasirdzis un svinīgo ceremoniju ar savu klātbūtni pagodināt nevarēja. Tāpēc žurnāla ”Mājas Viesis” redaktores vietniece Vija Beinerte devās pie viņa uz mājām un pasniedza Jānim Streičam ”Latvijas Avīzes” lasītāju simpātiju balvu – pulksteni kā naudas koku radošu ieceru īstenošanai.
Kā sprieda žūrija
Deviņu cilvēku žūrija – producente Ilona Bičevska, operators Kaspars Braķis, “Rīgas namu” valdes loceklis Almers Ludviks, Saeimas deputāts Dāvis Stalts, kinokritiķe Anita Uzulniece, aktrise Regīna Razuma, kā arī režisori Jānis Putniņš, Ivars Seleckis un Askolds Saulītis – pie lēmuma nonākusi, apspriežoties un pēc tam atklāti balsojot. Pavērt šā procesa priekškaru lūdzu režisoru Askoldu Saulīti. Viņš stāsta, ka žūrijas lēmums par Jev-geņija Paškēviča filmu “Golfa straume zem ledus kalna” bijis absolūti vienprātīgs. Tik jaudīga, nopietna un dziļi aptveroša filma Latvijā sen nav bijusi. Tās autoram ir traģisks režisora liktenis. Viņa pirmā filma “Cilvēka dienas” uzņemta astoņdesmito gadu beigās, un tikai sešdesmit trīs gadu vecumā, pēc divpadsmit gadu darba, pirmizrādi piedzīvo viņa otrā pilnmetrāžas filma. Režisors pelnījis uzteikumu gan par filmu, gan par nepakļaušanos muļķīgiem spiedieniem darbu vienkāršot, bet palicis pie sava un visu izturējis ar cieņu.
Žūrijai grūti bijis izšķirties par labāko pilnmetrāžas animācijas filmu, jo “Lote un Mēness akmens noslēpums” bija vienīgā pilnmetrāžas filma. Tajā pašā studijā “Rija” tapusī un uzvarējusī “Norīt krupi” jau ir nokļuvusi Kannu festivālā, kas pats par sevi ir sasniegums. Žūrijas domas nebija tik vienprātīgas arī labākā aktiera un aktrises izvēlē. Apbalvotajai Ivetai Polei līdzvērtīga konkurente bija arī kolēģe Jaunajā Rīgas teātrī Guna Zariņa.
“Dokumentālista” izaicinājums
Askolds Saulītis neslēpj, ka no deviņiem žūrijas locekļiem viņš vienīgais bijis pret labākās dokumentālās filmas goda piešķiršanu Ivara Zviedra un Ineses Kļavas kopdarbam “Dokumentālists”: “Mani satriec, ka filmas varone, garīgi slims cilvēks, kurš nespēj sevi aizstāvēt, tiek tīši provocēta, lai uz ekrāna atkailinātu sarežģīto dokumentālās filmas tapšanas procesu. Man tas liekas nepieņemami, jo ir pārkāpta kāda ētiska līnija. Ne jau vienmēr ķirurgam, kas veic operācijas, cilvēka iekšas jānes uz ielas, lai pierādītu, cik viņa darbs ir grūts un sarežģīts.”
Noskatoties “Dokumentālistu”, gribas vaicāt: kas ir Ķemeru purva malā dzīvojošā vientule Inta? Tautas dziedniece? Kadrā viešņu vidū pavīd arī bijušā baņķiera Kargina bijusī dzīvesbiedre Tatjana… Patiešām dīvaine? Nepamet sajūta, ka Inta savu tēlu uzspēlē. Lamuvārdi no viņas mutes birst kā no pilnības raga… Kinorežisore Dzintra Geka arī saskata šajā filmā daļēju inscenējumu, taču, viņasprāt, to visu attaisno Ivara Zviedra paša radītais dokumentālista tēls filmā.
Komponists Pēteris Vasks teic, ka dīvaiņi jau vienmēr ir interesanti, tomēr līdzsvara labad viņam dokumentālajā kino sāk pietrūkt spēcīgu, normālu cilvēku, kuri smagi strādā, kuriem ir bērni un normāla seksuālā orientācija, kuri galu galā virza šo dzīvi uz priekšu.
“Dokumentālistu” aizstāv arī kinorežisore Laima Žurgina, kurai parasti sitieni zem jostasvietas izraisot pretestību, bet šajā gadījumā viņa esot simtprocentīga šīs filmas fane. “Būtiskākais filmā ir nevis Inta, šī sieva ar bezbremžu runu, bet operatora psiholoģiskā cīņa ar filmējamo cilvēku. Esmu to daudzkārt izjutusi. Tas patiesi nav vienkārši.”
Laimai Žurginai žēl, ka nepelnīti nenovērtēta palikusi grupa, kas strādāja pie režisores Ināras Kolmanes filmas “Mona”. Režisores ieskatā šajā lentē ir brīnišķīgs Ulda Janča darbs, laba montāža, kas varbūt pat pārspēj nominētajās filmās apbalvoto. “Ja man būtu teikšana, es “Kristapu” kā labākajai aktrisei piešķirtu tieši Monas atveidotājai Kristīnei Belickai. No viņas strāvo tāds sievišķīgs noslēpums, temperaments, skaista plastika. Arkādija lomas tēlotājs Krievijas aktieris Valērijs Jaremenko manās acīs būtu pelnījis balvu par otrā plāna lomu. Vienā tēlā viņš spēj būt ārkārtīgi daudzveidīgs.” Tiesa, Laimas Žurginas skatījumā filmā ir arī būtiski trūkumi. Intīmās ainas no mīlas vietumis pārvēršas tehnikā, monstrs, kas pagrabos dzenas pakaļ galvenajiem varoņiem, ir no cita žanra un ļoti butaforisks.
Pietrūka sirsnīguma
Šajā festivālā vairākas filmas, tostarp apbalvotās karalienes – labākā pilnmetrāžas spēlfilma “Golfa straume zem ledus kalna”, labākā dokumentālā filma “Dokumentālists” – arī “Mona”, “Korrida” un vēl dažas pirmizrādi piedzīvoja tikai festivāla laikā. Tas nozīmē, ka vairākums skatītāju tās nav redzējuši. Laima Žurgina uzskata, ka nekāds grēks no festivāla rīkotāju puses tas nav. Arī pasaulē šāda tradīcija nav nekas jauns. Piemēram, “Golfa straume zem ledus kalna” kā kopražojums ar Krieviju tiek glabāta Maskavas festivālam. No vienas puses, cilvēki, filmas neredzējuši, var justies atsvešināti, taču, no otras puses, žūrijas balva var būt pamudinājums iet filmas noskatīties. Saeimas deputāts Imants Parādnieks uzskata līdzīgi – tā kā “Lielo Kristapu” piešķir žūrija, nav tik svarīgi, vai filma jau pabijusi kinoteātros. Festivāla direktore Ieva Romanova ir pārliecināta, ka pirmizrādes ir īpaši notikumi, kas vajadzīgi uzmanības pievēršanai festivālam.
Taču viņa pieļauj arī citu iespēju – varbūt tikko pirmizrādi piedzīvojušās filmas vajadzētu vērtēt nākamajā festivālā – pēc tam, kad lente jau iegājusi apritē, lai gan starptautiskos festivālos žūrija balso par filmām, kuras publika vēl nav redzējusi, un balvas pievērš skatītāju uzmanību.
… Kinoteātrī “Splendid Palace” kino ļaudis un festivāla viesi devās it kā caur “Lielo Kristapu” – gluži kā ieejot citā, kino pasaulē. Lieliski tika izmantots balvas jaunais veidols. Ceremonijā lieliski iederējās Kārļa Auzāna ansamblis, kas mazliet atgādināja Bregoviča kāzu un bēru orķestri. Diemžēl laipa tradicionālā sarkanā paklāja vietā bija pagrūts šķērslis vecāka gadagājuma māksliniekiem un dāmām ar augstpapēžu kurpēm. Divi brīži bija īpaši sirsnīgi – kad, pateicoties Jāņa Streiča filmai “Rūdolfa mantojums”, savu pirmo “Kristapu” astoņdesmit divu gadu vecumā saņēma dailēniete Venta Vecumniece par Lielmātes lomu un kad par gada aktieri kļuva divi skatuves mākslinieki – Andris Keišs un Romualds Ancāns, kura vairs nav mūsu vidū. Diemžēl bez reklāmas pauzēm laikam neiztikt, bet vakara gaitā abi ceremonijas vadītāji jūtami sagura, sāka pietrūkt humora. Jauki, ka ceremonijas vadītājs Varis Klausītājs šim vakaram bija pieņēmis Kristapa vārdu, bet vai tāpēc kolēģis jāuzrunā par Oskaru? Mazliet provinciāla tā spēlēšanās ar festivālu Amerikā… Ceremonijai mazliet pietrūka sirsnīguma, svinīguma un cēluma.
Uzziņa
Latvijas nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps 2012” balvu ieguvēji
LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA: ”Golfa straume zem ledus kalna” (rež. Jevgeņijs Paškēvičs, produc. Jevgeņijs Paškēvičs un Natālija Ivanova, studijas “Nida filma”, PC “Horosho Production”)
LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS SPĒLFILMA: ”Filma” (rež. Ivo Briedis, Māra Ķimele, produc. Inese Boka-Grūbe, studija “Mistrus Media”)
LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA: ”Dokumentālists” (rež. Ivars Zviedris, Inese Kļava, produc. Aija Bērziņa, studija “VFS Films”)
LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA LĪDZ 65 MIN: ”Kā tev klājas, Rūdolf Ming?” (rež. Roberts Rubīns, produc. Antra Cilinska, Guna Stahovska, Jura Podnieka studija)
LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA: ”Norīt krupi” (rež. Jurģis Krāsons, produc. V.Kalnaellis, studija “Rija”)
LABĀKĀ DEBIJAS FILMA ”Ursus” (režisors Reinis Pētersons)
Profesionālās nominācijas:
LABĀKAIS SCENĀRISTS Ēriks Lanss – “Stacija “Latvieši”. 1937″
LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS Jevgeņijs Paškēvičs – “Golfa straume zem ledus kalna”
LABĀKĀ AKTRISE GALVENAJĀ LOMĀ Iveta Pole – “Kolka Cool”
LABĀKAIS AKTIERIS GALVENAJĀ LOMĀ Romualds Ancāns – “Rūdolfa mantojums” Andris Keišs – “Seržanta Lapiņa atgriešanās”
LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ Venta Vecumniece – “Rūdolfa mantojums”
LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ Aigars Apinis – “Kolka Cool”
LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS: Gints Bērziņš – “Amaya”, “Golfa straume zem ledus kalna”
LABĀKAIS MĀKSLINIEKS Jurģis Krāsons, Pāvels Parhomenko – “Golfa straume zem ledus kalna”
LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS Sandra Sila – “Rūdolfa mantojums”, “Dancis pa trim”
LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS Dzintra Bijubena – “Rūdolfa mantojums”, “Dancis pa trim”
LABĀKAIS MŪZIKAS AUTORS Ivars Makstnieks – “Pretrunīgā vēsture”
LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS REŽISORS Ilona Brūvere – “Versija Vera”
LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS OPERATORS Elīna Bandēna – “Versija Vera”
LABĀKAIS ANIMĀCIJAS FILMAS REŽISORS Jurģis Krāsons – “Norīt krupi”
LABĀKAIS ANIMĀCIJAS FILMAS MĀKSLINIEKS Reinis Pētersons – “Kā Lupatiņi mazgājas”
LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS Anrijs Krenbergs – “Golfa straume zem ledus kalna”
LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS Juris Poškus, Liene Bāliņa – “Kolka Cool”
Aptauja noslēgusies
«LA» lasītāji izvēlas «Rūdolfa manojumu»
Ir beidzies arī “Latvijas Avīzes” lasītāju balsojums par labāko “Lielā Kristapa” filmu trijās kategorijās. Par “Labāko spēlfilmu” esat atzinuši režisora Jāņa Streiča “Rūdolfa mantojumu”. Par “Labāko dokumentālo filmu” – režisores Dzintras Gekas “Stacija “Latvieši”. 1937″. Savukārt “Labākā animācijas filma” pēc mūsu lasītāju vērtējuma, ir režisores Rozes Stiebras “Kā Brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu”.
Pateicamies visiem anketu sūtītājiem un iepazīstinām arī ar pārējiem balsojuma rezultātiem.
“Latvijas Avīzes” lasītāju balsojums par labāko “Lielā Kristapa” filmu Spēlfilmas 1. Rūdolfa mantojums (2010). Režija: Jānis Streičs 2. Logs (2012). Režija: Una Rozenbauma 3. Dancis pa trim (2011). Režija: Arvīds Krievs 4. Seržanta Lapiņa atgriešanās (2010). Režija: Gatis Šmits 5. Kolka Cool (2011). Režija: Juris Poškus Dokumentālās filmas 1. Stacija “Latvieši”. 1937 (2011). Režija: Dzintra Geka 2. Pasaules skaņa (2010). Režija: Dāvis Sīmanis, Gints Grūbe 3. Kā tev klājas, Rūdolf Ming? (2010). Režija: Roberts Rubīns 4. Astoņi pilnmēneši (2011). Režija: S. Semjonovs, Z. Peneze, Ģ. Straustiņš 5. Ģimenes lietas (2010). Režija: Andris Gauja Animācijas filmas 1. Kā Brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu (2010). Režija: Roze Stiebra 2. Lote un Mēness akmens noslēpums (2011). Režija: Heiki Ernits, Janno Poldna 3. Kā Lupatiņi mazgājas (2010). Režija: Edmunds Jansons 4. Ursus (2011). Režija: Reinis Pētersons 5. Norīt krupi (2011). Režija: Jurģis Krāsons |
