Aukstumā varot pazaudēt veselību. Kas tā tāda ir? 0
Ernests: Kad cilvēks ir vesels. Tad, kad nav puņķu. Mana mamma ir zobu daktere, es arī esmu bijis, bet tikai pie citiem, nekad pie mammas. Vienreiz ar brāli skrējām, ieskrēju krēslā, un man bija brūns zobs. Tagad man ir balti. (Rāda zobus.)
Kerija: Veselība ir, kad ir vesels cilvēks un viņam nav ne klepus, ne puņķu. Nekā nav.
Un kas tad ir slimība?
Gustavs: Slimība ir, kad ir mikrobi, vīrusi, baktērijas. Man ļoti maz bijuši.
Kerija: Puņķi.
Kas jādara, lai neslimotu?
Ernests: Jāārstējas, var braukt pie ārsta vai dzert zāles. Esmu dzēris, bet nezinu, kādas. Ar mammu mežā lasām ogas un vienkārši uzreiz ēdam tās dzērvenes. Ir veselīgi arī spēlēties ārā, jo tad var elpot svaigu gaisu. Ko viņš dod, to es nezinu.
Gustavs: Jādzer daudz zāļu. Arī piens vai tēja ar medu jādzer un siltā ūdenī jāliek kājas. Gaļa jāēd, salāti, es dārziņā ēdu vienus salātus. Un vēl ir daudz jāēd Ķīnas kāposti, un man tie ļoti garšo. Ja var, tad visiem jāēd Ķīnas kāposti. Gribētu, lai visa pasaule būtu no ēdiena, man ļoti patīk ēst. Garšo burkāniņi – tādi aplīšos, pupiņas, dzērvenes, piparkūciņas arī.
Oskars: Vajag ēst veselīgi, dzert labas tējas. Burkāni ir veselīgi, arī kāposti, tur ir daudz vitamīnu. (Demonstratīvi noklepojas.) Man ir klepus, par maz ēdu burkānus.
Kerija: Jādzer zāles, man māsa bija kādreiz slima, un tad viņai deva tēju. Arī salāti jāēd. Kad es ēdu salātus, man aug lielāki mati. (Rāda savu bizi.)
Kalendāra rakstīts, ka janvārī esot Barikāžu laiks. Kas tās barikādes tādas ir?
Ernests: Nezinu, izklausās, ka kaut kas maziņš, zaļā krāsā.
Gustavs: Mikrobi? Nu tādi maziņi, maziņi, sīciņi. Zaļi. Viņi ir cilvēkā un kaut ko sliktu izdara.
Kerija: Kaut kas liels, oranžs. Barikāde ēd. Oskars: Barikādes ir, kad daudz mantas saliktas kā siena, un tad var paslēpties.
