Lielgabarīta nejēdzība: latviešu nacionālistu tiesā par 9. maija protestu pie Uzvaras pieminekļa 115
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sāka skatīt administratīvā pārkāpuma lietu pret latviešu nacionālistu Aini Sproģi, kurš pavasarī vairākos prokremliskos pasākumos ar plakātiem pauda nosodījumu Latvijas iedzīvotājiem, kas nevēlas runāt valsts valodā. Pārkāpuma pamatojums – plakāts esot bijis pārāk liels!
Administratīvā pārkāpuma lietu Valsts policija pret Sproģi ierosinājusi pēc Rīgas domes deputāta Vadima Baraņņika (“Saskaņa”) iesnieguma. Uz tiesas sēdi gan nebija ieradušies ne policijas pārstāvji, ne arī Baraņņiks. Tomēr kā noprotams no tiesā sacītā – lieta ierosināta par to, ka Sproģis šī gada 9. maijā ieradies uz svinībām pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa ar plakātu, uz kura teikts: “Nezināt valsts valodu, kurā dzīvo, var ciemiņš, idiots vai okupants, kurš uzspiež savu valodu.” Likums gan neaizliedz publiskus masu pasākums apmeklēt arī personām, kam ir pretējs viedoklis par notiekošo. Taču Baraņņiks savā iesniegumā sūdzējies, ka plakāts esot “lielgabarīta priekšmets” un pasākuma iekšējās kārtības noteikumi liedzot tādus ienest teritorijā.
A. Sproģis gan pārliecināts, ka Baraņņiku un citus 9. maija svinētājus vairāk satraucis nevis plakāta izmērs, bet gan tajā paustais atgādinājums. “Šī gada 9. maija rītā ierados pie bēdīgi slavenās betona konstrukcijas ar savu plakātu. Netālu no ziedu nolikšanas vietas mani ielenca policija, tā nu es ar savu plakātu stāvēju vairāku policistu ielenkumā, mierīgi ignorēju garāmejošo lamas un apsaukāšanos. Man netika izteikts neviens aizrādījums no policistu vai apsardzes darbinieku puses. Tad pie manis pienāca maza auguma vīrelis (Baraņņiks. – Ģ. Z.), kuru es nepazinu, uzdevās par pasākuma organizatoru un lika pamest teritoriju. Tā kā viņš nevarēja uzrādīt nekādus dokumentus, kas apliecinātu, ka viņš patiešām ir organizators, es mierīgi pateicu, ka man ir tiesības atrasties publiskā pasākumā. Tad policija pēc šī paša vīreļa pavēles mani sagrāba un aizveda no pasākuma teritorijas, nepaskaidrojot nekādus aizturēšanas iemeslus,” notikušo atstāta Sproģis. Viņš arī kategoriski noliedz Valsts policijas izplatīto informāciju, ka esot aizturēts par pretošanos policijai: “Kā likuma paklausīgs pilsonis esmu vienmēr sadarbojies ar policiju un nepatīkama sajūta, ka mani vaino par lietām, ko neesmu darījis. Arī lietas materiālos policija atzīst, ka esmu sadarbojies.”
Tikai vēlāk viņam uzrādīti pēkšņi parādījušies pasākuma noteikumi, kas aizliedz “lielgabarīta priekšmetus”. “Tas gan ir dīvaini. Jo kā redzēja aculiecinieki un kā varam pārliecināties videoierakstos, tad ne vienam vien šī pasākuma apmeklētājam bija vēl lielāki plakāti, tika vicināti karogi un transparenti. Pēcpusdienā pasākumam pievienojās tā sauktais Nemirstīgo pulka gājiens, kur vairums dalībnieku vicināja plakātus koka kātos, radot vēl lielāku apdraudējumu,” teic Sproģis.
Savu spriedumu šajā lietā tiesa paziņos piektdien. Par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.3 pantā noteiktajiem sapulču, gājienu, piketu norises kārtības pārkāpumiem draud brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro. Sproģa aizstāvis advokāts Aldis Alliks gan pārliecināts, ka viņa aizstāvāmais nav pelnījis sodu. “Apstākļos, kas izskanēja Sproģa paskaidrojumos un atrodami lietas materiālos, nav iespējams saskatīt faktus, ka būtu pārkāpta konkrētā pasākuma norises kārtība,” norādīja advokāts.
Atgādināšu, ka dažas dienas pirms 9. maija pasākumiem A. Sproģis kopā ar kādu domubiedru ar līdzīgiem plakātiem apmeklēja Tatjanas Ždanokas rīkoto 1. maija protestu pret pāreju uz izglītību latviešu valodā. Toreiz gājiena dalībnieki uzklupa abiem latviešu nacionālistiem un saplēsa plakātus. Šajā lietā Sproģis atzīts par cietušo, bet tās izskatīšana vēl līdz tiesai nav nonākusi.
