Dažas idejas, uz kādiem pasākumiem doties Lieldienās 1
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nereti esmu dzirdējis cilvēkus sūkstāmies, ka saspringtajā darbu grafikā pietrūkst laika pilnvērtīgai atpūtai un brīvajam laikam kopā ar ģimeni. Nu strauji tuvojas Lieldienas, kad šo situāciju iespējams labot, jo visā Latvijā notiks dažādi pasākumi un atliek vien izvēlēties virzienu, kurp doties. Šogad Lieldienas svinam no 7. līdz 10. aprīlim.
Pavasara garšas Valmierā
Pirmajās Lieldienās, 9. aprīlī, Kocēnos pie Kokmuižas pils norisināsies tradīcijām bagātais pasākums “Kocēnu pavasaris 2023” ar svētku tirdziņu un daudzveidīgu aktivitāšu programmu maziem un lieliem apmeklētājiem. Turpat blakus Valmierā jau būs sākusies Restorānu nedēļa, kas turpināsies līdz 16. aprīlim, kurā valmieriešus un pilsētas viesus ar izmeklētu, vitamīniem bagātu pavasara garšu ēdienkarti priecēs septiņi Valmieras restorāni un kafejnīcas.
Tradicionāli ēdienkartēs akcents tiek likts tieši uz pavasara garšām, un šoreiz īpaši izcels maurloku, redīsu, puravu, sparģeļu, topinambūra, paipalu olu un nātru garšas. Piemēram, restorāna “Akustika” pavāri, kuri rūpējas arī par jaunās pilsētas kultūrtelpas “Kurtuve” (te notiek Valmieras teātra izrādes) apkalpošanu, uzkodā piedāvās vitamīniem bagāto sakneni topinambūru, bet pamatēdienā būs baudāma izsmalcināta brieža gaļas, puravu un sīpolu garšu saspēle, ko papildinās Timutas pipari.
Savukārt veselīgo un ikdienā vēl īsti nenovērtēto pavasara zaļumu nātri savā ēdienkartē dažādos veidos parādīs restorāns “Rātes vārti”, kas atrodas iepretim pašlaik rekonstrukcijā esošajai Valmieras teātra ēkai. Tur uzkodā varēs pasūtīt kārtainās mīklas tarti ar kazas piena krēmu, olu, zaļumu gremolatu, nātrēm un bērzu sulas sīrupu. Lai nobaudītu īpašos piedāvājumus, gan nepieciešams veikt iepriekšēju rezervāciju.
Lai veicinātu iešanu dabā, Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs (ZKAC) aicina līdz 14. aprīlim (ieskaitot) uz e-pastu: [email protected] iesūtīt mūsdienīgus vai senāk uzņemtus digitālos fotoattēlus ar purva ainavām, tā elementiem vai dabas procesu norisēm, norādot savu vārdu, foto uzņemšanas vietu, laiku un īsu komentāru vai atmiņas par šo pārgājienu dabā. Fotogrāfijas tiks izmantotas ZKAC Muzeju nakts izstādes “Purvs tevi sauc” veidošanai, ko atklās 13. maijā.
Latgales sirdī
Rēzeknē Festivāla parkā (Pils ielā 17) 9. aprīlī no plkst. 14 notiks tradicionālās Lielās dienas izdarības – šūpošanās, olu ripināšana, ugunskuru kurināšana, tējas un pontāga (olu kulteņa) baudīšana, pēršana ar pūpolzaru slotiņām, jautrošanās un fotografēšanās ar Lieldienu Zaķi. Viens no svētku vadītājiem būs arī horeogrāfs Ilmārs Dreļs. Skanēs dzīvā mūzika, un pasākumu kuplinās amatiermākslas kolektīvi ar dziesmām un rotaļām. Būs apskatāmi arī TLMS “Dzīpariņš” meistaru darbi.
Izlemjot doties uz Rēzekni, noteikti jāielūkojas koncertzāles “Gors” pasākumu kalendārā, un šoreiz Lieldienu svinēšanu Festivāla parkā varēs apvienot ar folkloras kopas “Grodi” koncertu “Sudrabu smeldama” plkst. 16 mazajā zālē. Tas tapis pāris aizvadītajās vasarās, kopas dalībniekiem dodoties pie viedajām lauku sieviņām uzzināt viņu dzīves gājumus un savā pieredzē gūtās atziņas.
Saules sagaidīšana un pavadīšana, maizes cepšana, piena slaukšana, segu un dvieļu aušana, dziedāšana, piederība dzimtajai vietai – tie ir mazie ikdienas spēka avoti, ar kuriem dalījās satiktās teicējas, kuru balsis ierakstā skanēs arī Lieldienu koncertā. Skatītājiem tiks parādītas Latgales novada dziesmas un dejas, kas, atjaunojoties “Grodu” sastāvam, repertuārā ienākušas pēdējos gados. Būs gan Latgales daudzbalsīgā “a capella” dziedāšana, gan jaunākā folkloras slāņa dziesmas ar mūzikas instrumentu pavadījumu. Biļetes vēl ir pieejamas.
Lībiešu mantojuma diena
Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu ir pasludinājis par Lībiešu mantojuma gadu. Jau šosvētdien 26. martā savulaik lībiešu apdzīvotajos novados pirmo reizi tiks atzīmēta Lībiešu mantojuma diena, kurā simboliski iesaistīsies arī Ovišu bāka (37 m). Tā visu dienu būs atvērta apmeklētājiem pavasara skatu baudīšanai, un, iestājoties krēslai, izgaismosies lībiešu karoga krāsās – zaļā, baltā un zilā. No Ventspils puses Oviši ir pirmais ciems Lībiešu krasta teritorijā. Tā nosaukuma izcelsme nav īsti skaidra, bet viena no versijām vēsta, ka šis vietvārds radies no lībiešu vārda “ovist” (skujains). Paši lībieši Ovišus sauc par Pațikmō.
Tā kā iepretim Ovišiem jūrā atrodas bīstams sēkļu rajons, kur dziļums ir vien ap desmit metru, lai brīdinātu jūrniekus, 19. gs. te uzcēla bāku. Celtniecību sāka 1809. gadā, bet to pārtrauca karš ar Napoleona karaspēku. Ovišu bākas būvniecība tika pabeigta tikai 1844. gadā, un tā ir vecākā bāka Latvijā, kura joprojām darbojas. Bākas ēkā ir izveidota ekspozīcija par Latvijas bāku vēsturi.
Ar bērniem uz Ventspili
Protams, uz Ventspils pusi var doties arī jebkurā citā laikā, un garlaikoties nevajadzēs. Jo īpaši pēc zinātnes centra VIZIUM atvēršanas pērnvasar. Tuvojoties pavasarim, atgriežas arī piedzīvojumiem bagātais ekskursiju laiks, un centrs aicina ciemos zinātkāros no visas Latvijas.
Te gaida vairāk nekā astoņdesmit ekspozīcijas elementu, tostarp izglītojoši un interaktīvi eksponāti, radošās darbnīcas un zinātnes šovi, kas aizraujošā veidā māca par dabaszinātnēm un tehnoloģijām. Apmeklējumu var papildināt ar tehniski radošajām darbnīcām un septiņām audiovizuālās darbnīcas programmām, kuras atbalsta “Latvijas skolas soma”. VIZIUM strādā katru dienu plkst. 10–19, svētdienās līdz plkst. 17. Izņēmums nebūs arī četras Lieldienu brīvdienas. Visa nepieciešamā informācija atrodama mājaslapā www.vizium.lv sadaļā “Ekskursijas”.
Ģimenes ar bērniem uz radošajām aktivitātēm gaida arī Ventspils vecpilsētas tirgus, kur 8. aprīlī varēs tikties ar pasaku tēliem Zaķi un Bērnu bibliotēkas “Sīpoliņu”, kopā pūšot lielos ziepju burbuļus un ejot rotaļās. Būs iespēja piedalīties orientēšanās spēle “Zaķim pa pēdām!” (starts plkst.10, bet aktīvāko dalībnieku apbalvošana plkst. 12). Savukārt bērnu vecāki bez ierastajiem tirgus produktiem te varēs iegādāties arī dažādus stādus.
Zemgale arī svin svētkus
9. aprīlī no plkst. 11 līdz 15 Lieldienu pasākums risināsies Dobeles vēsturiskajā Tirgus laukumā. Šajā laikā varēs gan izšūpoties, gan apciemot mini zoodārza iemītniekus, pacienāt tos ar našķiem (ēdiens būs pieejams uz vietas) un doties izjādē ar poniju – vienīgā nodarbe, kas šajā pasākumā nebūs par velti. Darbosies Lieldienu radošās darbnīcas, spēlējamas būs dažādas koka spēles un notiks arī olu krāsošana – neatņemama Lieldienu tradīcija. Plkst. 12 muzikālu priekšnesumu sniegs Kaķenieku tautas nama bērnu vokālais ansamblis “Susuriņi”, bet plkst. 14 izrāde “Krājam zaķim burkānus”. Lieldienu pasākumā viesosies arī Zaķis, kurš apmeklētājiem uzdos mīklas un āķīgus jautājumus, apmaiņā pret atbildēm dāvinot šiem pavasara svētkiem piemērotas balvas.
Savukārt pēc svētkiem – 15. un 29. aprīlī plkst. 11 interesenti tiek gaidīti uz bezmaksas ekskursiju pa Bauskas Rātsnamu un tā ekspozīciju gida pavadībā. Tā kā Bauska ir viena no vimbu makšķerēšanas galvaspilsētām, 22. aprīlī jau piekto reizi Mūsas upes labajā krastā (Krasta ielā pie Bauskas stadiona) no plkst. 11 tiek organizēts izzinošs pasākums visai ģimenei – “Vimbu svētki”. Jau no plkst. 7.30 te stingrā atbildīgo amatpersonu uzraudzībā sāks darboties Labas gribas makšķerēšanas sacensību dalībnieki. Noteikumos rakstīts, ka katrs makšķernieks no upes drīkst izvilkt tikai astoņas vimbas. Lielākā no tām būs jānodod svēršanai un mērīšanai, bet pārējās zivis turpat uz vietas tiks sagatavotas, kūpinātas un pret ziedojumu nodotas publiskai baudīšanai.
Pa to laiku citi svētku svinētāji varēs klausīties Latvijā pazīstamu mūziķu uzstāšanos, spēlēt izzinošas spēles par dabas aizsardzību, piedalīties radošās nodarbībās un iepirkties mājražotāju tirdziņā. Uz skatuves kāps grupa “Dzelzs vilks” un ar labākajiem vimbu ritmiem tradicionāli izklaidēs Roberts Gobziņš. Pasākumā klāt būs arī runasvīrs, žurnālists un dabas entuziasts Māris Olte.
