Inficēto asiņu skandāls Lielbritānijā: miruši tūkstošiem cilvēku, bet valdība centusies slēpt notikušo 0
Lielbritānijas valdība centusies slēpt vairākus gadu desmitus ilgušo ar inficētām asinīm saistīto skandālu, vēsta UPI.
Pirmdien publicētajā ziņojumā teikts, ka Lielbritānijas valdība, slēpjot ar inficētām asinīm saistīto skandālu, “pacientu drošību nelika pirmajā vietā”, kas izraisīja tūkstošiem nāves gadījumu.
Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS) ļāva izmantot ar HIV un hepatītu inficētas asinis pacientiem bez viņu ziņas, kā rezultātā izraisīja 3000 nāves gadījumu un vairāk nekā 30 000 inficēšanās gadījumu, teikts 2 527 lappušu garajā ziņojumā, ko sagatavojis bijušais Anglijas un Velsas Augstākās tiesas tiesnesis Braiens Lengstafs.
Langstafs piecus gadus uzraudzīja izmeklēšanu par inficēto asiņu izmantošanu Lielbritānijas veselības aprūpes sistēmā no 1970. līdz 1991. gadam.
Ziņojumā tiek vainotas vairākas administrācijas, kas šajā laika posmā apzināti pakļāvušas cilvēkus nepieņemamam riskam.
Pacienti tika inficēti, izmantojot dažādas metodes, tostarp asins pārliešanu un asins plazmas ievadīšanu, lai, piemēram, ārstētu hemofiliju.
Vairākos gadījumos veselības aprūpes ierēdņi meloja par risku pacientiem. Citos gadījumos pacienti tika inficēti pētījumu laikā bez viņu ziņas vai piekrišanas, tostarp bērni, kuru vecāku piekrišana netika prasīta.
Inficētās asinis vai to preparāti bija izgatavoti Lielbritānijā, taču daļa bija ievesta arī no ASV.
Ziņojumā konstatētas nopietnas kļūdas donoru pārbaudē, tostarp asins ņemšanā no ieslodzījuma vietām, kas tiek uzskatītas par augsta riska vietām.
NHS arī sniedza pacientiem nepatiesus apliecinājumus, mēģinot “saglabāt seju”, un “ne vienu reizi, bet vairākkārt” pieļāva kļūdu.
Ziņojumā arī kritizētas veselības aprūpes amatpersonas par ieteikumu un brīdinājumu – dažkārt izdotu pirms vairākiem gadiem – ignorēšanu saistībā ar nepieciešamību veikt rūpīgākas hepatīta pārbaudes.
Langstafs konstatēja, ka no situācijas “lielā mērā, lai gan ne pilnībā, varēja izvairīties”.
“Atskatoties atpakaļ un aplūkojot NHS un valdības reakciju, atbilde uz jautājumu “vai ir notikusi slēpšana?” Ir notikusi. Ne jau tādā nozīmē, ka saujiņa cilvēku organizēja sazvērestību, lai maldinātu, bet gan veidā, kas bija smalkāks un biedējošāks to seku dēļ. Lai glābtu seju un ietaupītu līdzekļus, liela daļa patiesības tika slēpta,” rakstīja Langstafs.
Vairāku valdību atteikšanās veikt publisku izmeklēšanu, kā arī atteikšanās atzīt, ka ir pieļauta nepareiza rīcība, atstāja cilvēkus bez tiesībām uz taisnīgumu.
“Daudzi hroniski slimi cilvēki bija spiesti veltīt savu laiku un enerģiju izmeklēšanai un kampaņu rīkošanai, bieži vien ar lielām personīgām izmaksām,” viņš atzina
Lielbritānijā sākusi darboties atbalsta tālruņa līnija cilvēkiem un viņu ģimenēm, kurus skāris ar inficētajām asinīm saistītais skandāls.
Šī nav pirmā reize, kad kāda no Rietumvalstīm tiek kritizēta par šāda veida skandāla slēpšanu.
Kanādas izmeklēšanas komisija 1997. gadā publicēja ziņojumu, kurā konstatēja, ka valdība un veselības aprūpes amatpersonas apzinājās HIV un hepatīta pārnešanas risku. Aptuveni 8000 cilvēku nomira, 30 000 cilvēku inficējās ar hepatītu un 2000 – ar HIV 1970. un 1980. gados Kanādā.
