Foto: EPA/LETA

Lielbritānijas valdība pieņem plānu par brīvās tirdzniecības zonu ar ES 2

Lielbritānijas valdība piektdienas vakarā apstiprināja plānu, kura nolūks ir izveidot brīvās tirdzniecības zonu ar Eiropas Savienību (ES) pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no bloka nākamā gada martā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Šis plāns, kuram sarunās vēl jāpanāk ES piekrišana, paredz izstrādāt kopīgus noteikumus ar ES brīvai savstarpējai rūpniecības preču un lauksaimniecības produktu tirdzniecībai, teikts pēc 12 stundas ilgās valdības sēdes izplatītajā Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojumā.

Tajā arī sacīts, ka galavārds par šo noteikumu iekļaušanu Lielbritānijas tiesību aktos būs parlamentam, kas tos var arī neakceptēt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopīgie noteikumi brīvai savstarpējai rūpniecības preču un lauksaimniecības produktu tirdzniecībai nozīmētu, ka Lielbritānijai to ražošanā būtu jāievēro ES normas.

Tomēr Lielbritānijas valdība norāda, ka nav paredzēts brīvās tirdzniecības režīmu attiecināt uz pakalpojumiem, tostarp finanšu pakalpojumiem.

Paziņojumā teikts, ka valdība atbalstījusi “jaunu biznesam draudzīgu muitas modeli”, kas ļautu Lielbritānijai izveidot “kopīgu muitas teritoriju” ar ES, bet arī slēgt jaunas brīvās tirdzniecības vienošanās pēc tās izstāšanās no ES.

Pēc valdības ieceres, šis plāns ļaus Lielbritānijai pēc izstāšanās no ES saglabāt netraucētu preču tirdzniecību ar bloku, izvairīties no muitas kontroles uz robežas ar Īriju, kā arī pārtraukt personu brīvu pārvietošanos starp ES un Lielbritāniju un izbeigt ES Tiesas jurisdikciju Apvienotajā Karalistē.

Tomēr paredzēts izstrādāt “mobilitātes ietvaru”. lai Lielbritānijas pilsoņi varētu doties uz ES. bet ES pilsoņi – uz Lielbritāniju, un pieteikties mācībām un darbam. Savukārt Lielbritānijas tiesas ņemtu vērā tos ES Tiesas lēmumus, kas attiektos uz jomām, kurās būtu spēkā kopīgie noteikumi.

Pirms valdības sēdes izskanēja bažas, ka vairāki ministri, tostarp ārlietu ministrs Boriss Džonsons, varētu iebilst pret šo plānu un atkāpties no amata.

‘Šodien detalizētās diskusijās kabinets pieņēma mūsu kopīgo pozīciju mūsu sarunu ar ES nākotnei,” teikts premjerministres paziņojumā.

Reklāma
Reklāma

“Nākamnedēļ mēs publiskosim dokumentu, kurā būs sīkāk izklāstīts, kā mēs atgūsim kontroli pār savu naudu, likumiem un robežām,” piebilsts paziņojumā.

Valdības mērķis ir panākt vienošanos par izstāšanās nosacījumiem līdz oktobrim, taču paziņojumā norādīts, ka jāgatavojas arī situācijai, ka vienošanās ar ES netiks panākta.

Lielbritānija izstāsies no ES nākamā gada 29.martā.

2016.gada jūnijā Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,89% dalībnieku nobalsoja par valsts izstāšanos no bloka.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.