Lielbritānijas tiesa atļauj Asanža izdošanu ASV 35
Londonas apelāciju tiesa piektdien atcēlusi zemākās instances lēmumu un atļāvusi vietnes “WikiLeaks” dibinātāja Džūljena Asanža izdošanu ASV.
Zemākās instances tiesa iepriekš atzina, ka Asanža garīgā veselība esot pārāk trausla, lai stātos ASV tiesa priekšā.
Tomēr piektdien Londonas Augstā tiesa nolēma, ka ASV ir sniegušas pietiekamas garantijas par cilvēcīgu izturēšanos pret Asanžu. Tiesa deva rīkojumu zemākās instances tiesnesim nosūtīt izdošanas lūgumu izskatīšanai Iekšlietu ministrijā, kam jāpieņem galīgais lēmums par Asanža izdošanu.
Tomēr gaidāms, ka piektdienas tiesas spriedums tiks pārsūdzēts.
Lielbritānijas Augstā tiesa oktobra beigās sāka izskatīt ASV valdības prasību pret Lielbritānijas tiesneses lēmumu bloķēt Asanža izdošanu Savienotajām Valstīm.
Asanžs, kura izdošanu pieprasa ASV, kopš 2019.gada atrodas ieslodzījumā Belmāršas cietumā Londonā.
Londonas Centrālās krimināltiesas tiesnese Vanesa Baraitsera janvārī nolēma, ka Asanžam būs jāpaliek apcietinājumā, kamēr Lielbritānijas tiesa izskatīs ASV apelāciju par lēmumu neizdot viņu Savienotajām Valstīm.
Baraitsera norādīja, ka ASV Asanžs atrastos apcietinājumā gandrīz pilnīgā izolācijā un, iepazinusies ar paredzamo apcietinājuma apstākļu un procedūru aprakstu, viņa atzina, ka šīs procedūras nenovērsīšot Asanža iespējas izdarīt pašnāvību.
Austrālijas pilsonis Asanžs septiņus gadus slēpās Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņš tika turēts aizdomās par savu līdzstrādnieču izvarošanu. 2019.gada novembrī Zviedrijas prokuratūra beidza izmeklēšanu šajā lietā.
2019.gada aprīlī Asanžs no vēstniecības tika izlikts, un Lielbritānijas policija viņu aizturēja. Lielbritānijas tiesa piesprieda viņam 50 nedēļu cietumsodu par atbrīvošanas nosacījumu pārkāpšanu 2012.gadā. Pēc soda izciešanas viņš tika paturēts Belmāršas cietumā, kamēr tiek izskatīta ASV prasība viņu izdot.
Asanžam ASV ir izvirzītas apsūdzības par ASV pretspiegošanas likumu pārkāpumu saistībā ar 2010.gadā “WikiLeaks” publicētajiem tūkstošiem nopludināto militāro un diplomātisko dokumentu. Atbilstoši šīm apsūdzībām Asanžam draud 175 gadu cietumsods.
