Lielbritānijas municipālajās vēlēšanās zaudējumus cieš gan toriji, gan leiboristi 0
Ceturtdien notikušajās municipālajās vēlēšanās Anglijā un Ziemeļīrijā vēlētāji, šķiet, sodījuši abas lielākās partijas, paužot savu neapmierinātību ar strupceļā nonākušo breksitu, liecina sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti.
Vēlēšanās norisinājās cīņa par deputātu vietām 248 Anglijas municipālajās padomēs, par sešu pilsētu mēru krēsliem un par vietām 11 Ziemeļīrijas municipālajās padomēs.
Lai gan municipālajās vēlēšanās vēlētājiem dota iespēja izraudzīties savus pārstāvjus vietējās pašvaldībās, kurām jālemj par viņu ikdienas dzīves jautājumiem, šoreiz lielu lomu acīmredzot spēlējuši nacionālās politikas jautājumi.
Lielbritānijas parlamenta deputāti joprojām nespēj rast vienprātību par breksita vienošanos, un izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) nācies atlikt no 29.marta līdz 31.oktobrim.
Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti liecina, ka zaudējumus ceturtdien notikušajās vēlēšanās cietuši gan premjerministres Terēzas Mejas pārstāvētie konservatīvie, gan opozīcijā esošie leiboristi, kamēr savas pozīcijas uz viņu rēķina nostiprinājuši liberāldemokrāti, “zaļie” un neatkarīgie kandidāti.
Pagaidām zināmi rezultāti par pusi no 8000 vietu, par kurām notika vēlēšanas un, spriežot pēc tiem, konservatīvie zaudējuši vairāk nekā 440 vietas, bet leiboristi zaudējuši gandrīz 80 vietas.
Taču aplēses liecina, ka toriju zaudēto vietu skaits galu galā varētu pārsniegt pat 800.
Tikmēr liberāldemokrāti papildus izcīnījuši vairāk nekā 300 vietas. Arī neatkarīgie kandidāti ieguvuši klāt 200 vietas, liecina sākotnējie rezultāti.
Papildus vietas izcīnījuši arī “zaļie”, bet eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) vairākas vietas zaudējusi.
Šobrīd jau zināms, ka konservatīvie zaudējuši kontroli pār vismaz 12 municipālajām padomēm, tostarp Pīterboro, Bezildonā un Sentolbansā. Savukārt leiboristi zaudējuši trīs pašvaldības – Hārtlpūlu, Bolsoveru un Viralu. Leiboristi zaudējuši arī Midlsbro mēra krēslu, kuru izcīnījis neatkarīgais kandidāts.
Tomēr torijiem izdevies iekarot divas municipālās padomes, kuras līdz šim neviena no partijām nekontrolēja. Savukārt leiboristi atkarojuši vienu municipālo padomi torijiem.
Tikmēr liberāldemokrāti ieguvuši kontroli vismaz pār piecām municipālajām padomēm.
Divās padomēs vairākumu izcīnījuši neatkarīgie kandidāti, kas caurmērā visur, kur tie kandidējuši, vidēji ieguvuši 25% balsu.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants, kurš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem pretendentiem uz premjera amatu nākotnē, tviterī atzina, ka municipālo vēlēšanu rezultāti pašreiz izskatās pēc pliķa sejā abām lielajām partijām.
Savukārt liberāldemokrātu līderis Vinss Keibls tviterī nodēvēja šīs par labākajām vietējām vēlēšanām, kādas partija pieredzējusi pēdējos 15 gados.
Viņš norādīja, ka liberāldemokrāti uzvarējuši “lielajās pilsētās un Anglijas laukos – gan breksita atbalstītāju, gan pretinieku apgabalos”, piebilstot, ka triju partiju politika ir atgriezusies.
