Lielbritānijas izstāšanās no ES lielāko triecienu radīs Latvijas eksportētājiem 9
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) radīs zaudējumus Latvijas eksportētājiem, jo noteikti tiks veidotas muitas barjeras, kas padarīs eksportu krietni grūtāku, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
“Mani sarūgtina britu balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Lielbritānija bija viena no tām valstīm, kas dibināja Eiropas Savienību, un tāpēc izstāšanās ir arī kā viedoklis par ES attīstību. Britu impērija arī bija viena no tām, kas savulaik būvēja kristīgo civilizāciju un šāda padošanās ir vēl viena iezīme kristīgās civilizācijas norietam. “Brexit” ir viena no pazīmēm Eiropā esošo un priekšā stāvošo grūtību virknē,” uzskata Danusēvičs.
Pēc viņa domām pārlieka ES administrācijas izšķērdība un augstprātība, imigrantu nekontrolēts pieplūdums, nedrošības un noziedzības pieaugums, neatrisinātais Grieķijas parāds ir pazīmes kārtējai ekonomiskajai krīzei, kas skars arī Latviju. Pie tam Latvijas valdība to sekmē, pieļaujot tautsaimniecības balstu – tranzīta un finanšu sektora pienesuma iespēju samazināšanu.
Danusēvičs uzskata, ka lielākais trieciens pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES būs par Latvijas eksportētāju nozari, tomēr būtiskas izmaiņas būs arī tirdzniecības jomā, jo briti vienkāršos prasības pārtikas marķēšanā un mainīs drošuma prasības un iepakojuma standartus, kas vienlaikus ar sterliņu mārciņas vērtības kritumu mazinās to Latvijas uzņēmumu peļņu, kas eksportē pārtiku uz šo valsti.
Vienlaikus, vienkāršojot birokrātiskās prasības un atverot darba tirgu lētākam darbaspēkam no Āzijas un Āfrikas, samazināsies administratīvās un darba spēka izmaksas, tādējādi palētinot vietējo preču cenas.
Savukārt attiecībā par importu un eksportu, galvenās tirdzniecības uzņēmumiem būs tirdzniecības nosacījumu izmaiņas. Lielbritānija 2015.gadā ES veidoja 60% eksporta un 70% importa, tirdzniecībā ar ES nepastāvēja muitas tarifi vai atšķirīgi tehniskie nosacījumi un standarti. Izstājoties no ES, varētu tikt ierobežota Lielbritānijas pieeja Eiropas tirgiem. Pašiem britiem parādīsies problēmas ar starptautiskiem līgumiem, kurus ES risināja visu dalībvalstu vārdā – gan pašreizējos, gan arī nākotnē slēdzamos, piemēram, Transatlantisko tirdzniecības līgumu ar ASV.
Šie šķēršļi skars gan pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecību, gan profesionālos pakalpojumus. Protams, pozitīvi Lielbritānijai ir tas, ka britu uzņēmumiem parādīsies jaunas iespējas apkalpot iekšzemes pieprasījumu un ražot vairāk vietējam tirgum.
Jau ziņots, ka, pēc provizoriskajiem rezultātiem, ceturtdien Lielbritānijā notikušajā referendumā 52% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48% – par palikšanu blokā.
