Lielbritānijai būs jāmaksā “izstāšanās rēķins” arī bezvienošanās “Breksita” gadījumā 0
Eiropas Savienības (ES) “Breksita” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē trešdien brīdinājis, ka Lielbritānijai būs jāmaksā tā dēvētais izstāšanās rēķins arī tad, ja tā pametīs bloku bez vienošanās.
Lielbritānijas valdības aplēses liecina, ka “izstāšanās rēķins” varētu sasniegt 44 miljardus eiro.
Barnjē intervijā vairākiem Eiropas laikrakstiem sacīja, ka “izstāšanās rēķins” tiks piestādīts arī gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments noraidīs novembrī ar Briseli saskaņoto “Breksita” līgumu.
“Attiecībā uz ES budžetu mēs vienmēr esam teikuši vienu: Apvienotās Karalistes saistības, ko tā uzņēmusies vēl esot ES locekle, tiks ievērotas,” uzsvēra Barnjē.
Viņš atzina, ka bezvienošanās “Breksita” gadījumā būs grūtāk panākt, ka Lielbritānija pilda šīs saistības, bet sacīja, ka Brisele turpinās uzstāt.
Barnjē piebilda, ka nespēj iedomāties, ka Lielbritānija varētu nerespektēt savas saistības, jo tās ir tiesiski saistošas atbilstoši starptautiskajām tiesībām.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja atzīst, ka Lielbritānijai ir jāveic solītās iemaksas ES budžetā, taču stingrāk noskaņotie “Breksita” atbalstītāji vēlas, lai Londona aiztur maksājumus un izmanto šo situāciju kā ietekmes sviru sarunās par tirdzniecības attiecībām pēc “Breksita”.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Lielbritānijas parlaments ar 202 lielu balsu vairākumu noraidīja Mejas panākto “Breksita” vienošanos.
Pirmdien izklāstot savas turpmākās rīcības plānu, Meja atkārtoti atteicās izslēgt bezvienošanās “Breksita” iespēju un uzsvēra, ka parlamenta apakšpalātā nav vairākuma arī atkārtota referenduma rīkošanai.
Tomēr viņa apsolīja dod parlamentam iespēju “atbilstoši lemt” par turpmākajiem soļiem sarunās ar Briseli par turpmākajām Lielbritānijas attiecībām ar ES.
Viņā arī paziņoja, ka turpinās sarunas par pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju.
Pret šo pagaidu risinājumu kategoriski iebilst Ziemeļīrijas Demokrātiskā uniuonistu partija (DUP), no kuras ir atkarīgs Mejas parlamentārais vairākums, kā arī liels skaits viņas vadītās Konservatīvās partijas deputātu.
Paredzēts, ka parlaments par Mejas panāktās vienošanās modificēto versiju balsos 29.janvārī.
Barnjē intervijā laikrakstiem “Le Monde”, “Luxemburger Wort” un “Rzeczpospolita” norādīja, ka ES nostāja paliek nemainīga, proti, “Breksita” līgumam jāpaliek spēkā un Londonai ir jāatrod veids, kā to izglābt.
Taču viņš sacīja, ka Brisele varētu būt elastīga un mainīt politisko deklarāciju par nākotnes attiecībām, kas pavada “Breksita” līgumu.
