Lielbritānija pirms izstāšanās sarunām mēģinās iegūt sabiedrotos Baltijā 4
Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas valdība gatavojas pastiprināt potenciālu Apvienotās Karalistes vēstniecībām Baltijas valstīs, Slovākijā un Slovēnijā, lai iegūtu sev sabiedrotos pirms gaidāmajām sarunām par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), otrdien vēsta aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz augstu Lielbritānijas amatpersonu.
“Lielbritānijas vēstniekiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā un Slovākijā tiks noteikts augstāks statuss, un vēstniecībām paredzēts papildu politiskais un lobiju personāls. Premjeres komanda vēlas pirms “Breksita” sarunu sākuma veidot labas attiecības ar līdzīgi domājošajām ES valstīm,” komentējot konfidenciālu valdības stratēģiju, norādījis aģentūras sarunbiedrs, kas vēlējies palikt anonīms.
Kā norāda anonīmais informācijas avots, Mejas valdības ministri cer izmantot “bažas par drošību un finansēm, lai sašķeltu vienoto ES fronti”. Gatavojoties izstāšanās sarunu sākumam, vēstniecību komandas tiekot pastiprinātas arī ES prezidētājošā valstī Maltā un Luksemburgā.
Lai gan nevienai valstij pie sarunu galda nebūs veto tiesību, mazās valstis kopīgiem spēkiem varētu ietekmēt debates par labu Lielbritānijai. Meja izteikusi domu, ka ir atvērta iespējai turpināt dažus maksājumus un noskaņota paturēt spēkā Londonas militārās un izlūkošanas saistības pret Eiropas drošību, rēķinoties ar Krievijas agresijas draudiem.
Lietuvas diplomāti ziņu aģentūrai BNS apliecinājuši, ka ir informēti par britu nodomu palielināt vēstniecības personālu.
“Apvienotā Karaliste, gatavojoties izstāšanās periodam un cenšoties uzturēt attiecības ar ES valstīm, ir gatava aktīvi sadarboties divpusējā formātā,” norādījusi ārlietu ministra preses pārstāve Rasa Jakilaitiene.
Lielbritānijas vēstniecība Viļņā skaidrojusi, ka papildspēki būs paredzēti divpusējo attiecību stiprināšanai.
“Jā, vēstniecībās būs nedaudz vairāk cilvēku, taču papildu potenciāls būs paredzēts divpusējo attiecību stiprināšanai un tas nav katrā ziņā saistīts ar Apvienotās Karalistes lēmumu attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā. Darbinieku skaits tiks mainīts pakāpeniski, atkarībā no jau esošā personāla vajadzībām un darbu slodzes,” BNS informējis vēstniecības pārstāvis Viļus Petkausks.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs decembrī izteicās, ka Lietuva neatbalsta aicinājumus sodīt britus, izvirzot viņiem stingrus nosacījumus, lai tādējādi atturētu no izstāšanās citas valstis.
“Dažkārt dzirdams viedoklis, ka briti jāsoda. Mēs tādu kursu noteikti neatbalstām, mūsu stratēģiskais mērķis ir noturēt viņus pēc iespējas tuvāk gan tirdzniecības, gan drošības jautājumos. Briti ir pārliecināti, ka būs vēl aktīvāki Eiropas drošības jautājumu risināšanā, un mēs esam noskaņoti runāt ar viņiem, negaidot “Breksitu”,” viņš tobrīd sacīja aģentūrai BNS.
