Latvieši Lielbritānijā pēc breksita – kā laimes spēlē 9
Ik pa laikam televīzijā un sociālajos tīklos uzzinām par Lielbritānijā dzīvojošo tautiešu likstām. Kopš šī valsts pieņēma lēmumu pamest Eiropas Savienību, ne viens vien Latvijas valsts piederīgais ir saņēmis vēstuli no Lielbritānijas atbildīgajām institūcijām ar aicinājumu izvērtēt uzturēšanās pamatotību šajā valstī. Latviju sasniedz arī ziņas par neiecietību pret iebraucējiem no Baltijas valstīm. Cik stabili un droši Latvijas valstspiederīgie šobrīd jūtas šajā valstī?
Lielbritānijā – ap 100 tūkstošiem tautiešu
Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē informē, ka precīzi dati par Latvijas valstspiederīgo skaitu šajā valstī nav pieejami, jo Eiropas Savienības (ES) pilsoņu brīvā kustība neparedz personu uzskaitīšanu un kontroli. Personas Apvienotajā Karalistē uzturas gan periodiski, gan ilgstoši. Balstoties uz dažādiem statistikas datiem, šajā zemē uzturas aptuveni 100 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Latvijas institūcijas par deklarēto dzīvesvietu Apvienotajā Karalistē ir informējušas 62 607 personas (PMLP dati uz 1.01.2017.).
Kamēr vien Apvienotā Karaliste ir ES dalībvalsts, nav izmaiņu tiesībās un pienākumos, kas attiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem. Šo pozīciju Apvienotās Karalistes valdības ministri apstiprināja arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizītes laikā šā gada februāra sākumā Londonā, skaidro Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē. Līdz šim vēstniecība no Latvijas valstspiederīgajiem nav saņēmusi neviena iedzīvotāja oficiālu sūdzību, kas būtu saistāma ar šīs valsts izstāšanos no ES.
Drīz pēc referenduma par Apvienotās Karalistes turpmāko dalību ES rezultātu paziņošanas vēstniecība izplatīja aicinājumu latviešu kopienas pārstāvjiem ziņot par neiecietību, kas vērsta pret iebraucējiem. Vēstniecība saņēmusi sešus ziņojumus par aizskārumu un naidīgas attieksmes paušanu. Pamatā tie bija mutiski aizskārumi, daži gadījumi saistīti ar bērnu mutisku aizskaršanu skolā no citu audzēkņu puses un ārpus skolas. Kopš 2016. gada augusta jauni ziņojumi nav saņemti. Tomēr jāpiebilst, ka vēstniecības kolēģi saņem mutiskus atstāstījumus no latviešu kopienas pārstāvjiem un no ārvalstu kolēģiem par neiecietības pieaugumu, aizvainojošiem izteikumiem par ārzemniekiem, piemēram, ar jautājumu: “Kad brauksiet mājas?” u. tml. Neiecietības pieaugumu apliecina arī Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrijas dati un cilvēktiesību organizāciju paustās bažas. Vēstniecībai nav informācijas par to, ka kāds no tautiešiem vēlētos atgriezties Latvijā tieši breksita sakarā – e-pastā informāciju sniedz Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē. To apstiprina arī vairākas novadu pašvaldības – tām nav informācijas par Latvijas valstspiederīgajiem, kuri būtu atgriezušies no Lielbritānijas breksita dēļ.
