Vai Lielbritānijas izstāšanās no ES motivētu latviešus atgriezties dzimtenē? 35
Santa Rusova Līdsā: “Ja arī Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, paredzu, ka tas būtiski neietekmēs manu ikdienu: pirmkārt, izmaiņas saistībā ar ES pilsoņu darbu Anglijā stāsies spēkā pakāpeniski, otrkārt, pašreizējais darba devējs nodrošinās ar darba vīzu. Uz Angliju devos pēc ģimnāzijas absolvēšanas, lai studētu ekonomiku, un nu jau divus gadus strādāju par datu analītiķi. Esmu pārliecināta – ja ir zināšanas un vēlme strādāt, arī Latvijā var atrast labi apmaksātu darbu, taču Lielbritānijā ir stabilitātes apziņa un plašākas karjeras izaugsmes iespējas. Ar vīru esam jau sākuši kārtot dokumentus, lai saņemtu pastāvīgas uzturēšanās atļauju, pēcāk plānojam iegūt Anglijas pilsonību. Kopumā, spriežot pēc valdošās noskaņas vietējā presē un forumos, kā arī pēc sarunām ar kolēģiem, domāju, ka vairākums pilsoņu tomēr nobalsos pret izstāšanos no ES. Daudzi briti uzskata, ka izstāšanās no bloka nelabvēlīgi ietekmētu uzņēmējdarbību.”
Anita Rihlicka Sauthemptonā: “Es saprotu britu vēlmi ierobežot iebraucēju skaitu valstī, tā kā pati bieži esmu sastapusi cilvēkus, kas ir ieradušies vieglas dzīves dēļ un savtīgi izmanto Anglijas pabalstu sistēmu, jo īpaši tā dēvēto bērna naudu. Valstij nav izdevīgi uzturēt tūkstošiem nestrādājošu laimes meklētāju. Lielbritānijas interesēs ir saglabāt savu suverenitāti un nacionālo valūtu, nodrošināt pienācīgu dzīvi un nodarbinātību pilsoņiem, tāpēc nebrīnīšos, ja tiks nobalsots par izstāšanos no Eiropas Savienības. Neatkarīgi no referenduma iznākuma plānoju atgriezties Latvijā.”
Rolands Kļaviņš Londonā: “Esmu dzīvojis vairākās Lielbritānijas pilsētās – Liverpūlē, Mančestrā, Jorkā, Londonā –, un draugu lokā ir daudz vietējo. Kad pēc darba apspriežam politiskās aktualitātes, neviens no paziņām netic, ka referendumā tiks nobalsots par izstāšanos no ES. Vietējie šīs diskusijas drīzāk uzskata par politiskām manipulācijām un varas demonstrēšanas mehānismu. Arī britu politiķi īsti nespēj prognozēt iespējamos ieguvumus vai zaudējumus, pametot savienību. Es pats jebkurā gadījumā plānoju atgriezties mājās tuvāko divu gadu laikā. Esmu uzkrājis naudu, lai uzsāktu uzņēmējdarbību Latvijā.”
Maija Vanaga Mančestrā: “Šaubos, ka briti varētu nobalsot par izstāšanos no ES, taču var just, ka sabiedrībā pieaug spriedze, ziņkārību un labvēlīgo attieksmi pret iebraucējiem arvien biežāk nomaina negatīvisms un pārmetumi par pabalstu sistēmas izmantošanu. Šāda attieksme pieaug visās lielākajās Rietumeiropas valstīs. Ja man ar ģimeni kā Latvijas pilsoņiem nāksies aizbraukt, neskumšu – septiņu gadu laikā esmu ieguvusi daudz draugu, starptautisku pieredzi. Ticu, ka Latvijā ar iegūtajām zināšanām spēšu atrast interesantu un tīkamu nodarbošanos.”
Konstantīns Firsovs Maidstonā: “Ik pa laikam parādās ziņas par iespējamo Lielbritānijas izstāšanos no ekonomiskā bloka, taču neticu šādam scenārijam. Ja tas tomēr notiks, nešaubos, ka cilvēkiem, kuriem šeit ir mājas, ģimene, darbs, rezidenta statuss, būs iespēja palikt. Kentā lielākoties dzīvo iebraucēji, vietējie iedzīvotāji ir mazākumā. Kad pēc arodvidusskolas pabeigšanas nevarēju atrast darbu specialitātē, nolēmu sekot drauga uzaicinājumam un sezonu pastrādāt Anglijas fermā. Tur satiku savu sievu. Kādus divus gadus abi strādājām noliktavā, bet apzinājāmies, ka vēlamies dzīvē ko sasniegt. Šobrīd man pieder sava firma “Kent Airport Transfer”, sieva vada bērnu svētku organizēšanas firmu. Pagaidām neplānojam atgriezties Latvijā, taču vēlamies dzimtenē iegādāties nekustamo īpašumu – vasarnīcu vai māju ārpus pilsētas.”
UZZIŅA
* Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons ir solījis līdz 2017. gadam sarīkot referendumu par valsts dalību ES, kā arī atbalstīt palikšanu ES, ja Lielbritānijai izdosies vienoties ar bloku par vēlamajām reformām.
* Lielbritānijas reformu prasības ietver garantijas ES valstīm, kuras nav eirozonā, lielāku konkurenci, Lielbritānijas tiesības nebūt par daļu no “aizvien ciešākas savienības” un sociālā atbalsta samazināšanu migrantiem no ES dalībvalstīm.
