Lielbritānija izejas meklējumos 0
Svētdienas vakarā ar nepacietību tika gaidīta britu premjera Borisa Džonsona uzruna, iepriekš medijiem izsakot minējumus un diskutējot par to, kas būtu darāms.
Britu valdībai nākas strādāt pamatīga spiediena apstākļos – no vienas puses, uzņēmēji, kuru uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus, pieprasa izbeigt ārkārtējo stāvokli, cik ātri vien iespējams, savukārt, no otras puses, tie, kuri paniski baidās no koronavīrusa un atsakās iziet uz ielas, pieprasa turpināt ierobežojumus, līdz būs droši.
“Paliec mājās” vietā – “esi modrs”
Pagaidām izvēlēts vidusceļš, atstājot spēkā ārkārtējo situāciju, taču nedaudz atvieglojot noteikumus.
Līdz šim nodarboties ar sportiskām aktivitātēm drīkstēja tikai reizi dienā, bet tagad iedzīvotāji tiek aicināti to darīt tik reižu dienā, cik vien vēlas.
Beidzot var doties uz parkiem un pludmalēm, drīkstēs arī tikties ar vienu cilvēku, kas nedzīvo tajā pašā mājsaimniecībā, ja vien tiks ievērota sociālā distancēšanās.
Tie, kuri nevar strādāt no mājām, drīkst doties uz darbu, iespēju robežās izvairoties no sabiedriskā transporta lietošanas, tā vietā izmantojot velosipēdu vai personisko auto.
Joprojām spēkā ir sociālā distancēšanās, kas nozīmē, ka jāievēro distance divi metri, kur vien tas ir iespējams. Par noteikumu pārkāpšanu tiek solīti vēl bargāki sodi.
Ja vīrusa izplatība un nāves gadījumu skaits mazināsies, tad no 1. jūnija iespēju robežās tiks atjaunota skolu darbība, sākumā atļaujot uz skolu doties sākumskolas bērniem.
Tiks pakāpeniski atvērti veikali. Ja vīrusa izplatība nepalielināsies, tad no 1. jūlija varētu sākt strādāt viesmīlības nozare un sabiedriskā ēdināšana. Tāpat kā Latvijā, iespējams, tiks ieviesta obligāta 14 dienu karantīna tiem, kuri ielidos no citām valstīm.
Galvenais sauklis “paliec mājās” nu nomainīts ar “esi modrs”, taču Džonsonu jau vaino pie tā, ka tas nav pietiekami saprotams.
Valsts dala naudu
Brīdī, kad marta beigās tika ieviesta ārkārtējā situācija, britu valdība nāca klajā ar dāsnām kompensācijām un palīdzību gan biznesiem, gan darbiniekiem, taču nu izrādījies, ka dīkstāve izmaksās prātam neaptveramas summas.
Tie uzņēmumi, kuriem nāktos atlaist darbiniekus Covid-19 krīzes dēļ, var pieteikties valsts atbalstam, ļaujot valstij kompensēt 80% darbinieku algu, bet ne vairāk kā 2500 GBP (2861 EUR) mēnesī.
Plānoto astoņu miljardu sterliņu mārciņu (9,16 mljrd. EUR) vietā mēnesī tas izmaksās vismaz 40 miljardus mārciņu (45,82 mljrd. EUR), jo 800 000 uzņēmumu ar vairāk nekā sešiem miljoniem darbinieku ir pieteikušies atbalstam.
Tūlīt valsts atbalstam varēs pieteikties arī pašnodarbinātie, kuriem tiks izmaksāti 80% no vidējiem ikmēneša ieņēmumiem par trim mēnešiem. Vidējie ieņēmumi tiks aprēķināti no pēdējo triju gadu atskaitēm, pieteikties nevarēs, piemēram, tie, kuru peļņa gadā ir virs 50 000 GBP (57 279 EUR), vai tie, kuriem nav iesniegta pēdējā finanšu gada atskaite.
Ja cilvēks nekvalificējas ne kā darbinieks, ne kā pašnodarbinātais, tad iespējams pieteikties pabalstam, sauktam par universālo kredītu. Savukārt uzņēmumiem pieejams gan īpašs valsts atbalsts, gan aizdevumi.
Skaidrs, ka šāda naudas dalīšana uz visām pusēm nevar turpināties bezgalīgi, tādēļ tiek apspriesti dažādi veidi, kā samazināt izdevumus.
Piemēram, darbiniekiem, kuriem valsts kompensē dīkstāvi, 80% algas vietā varētu maksāt 60%, jo šobrīd cilvēki nepavisam nav motivēti atgriezties darbā un aizbildinās ar bailēm no vīrusa vai sociālās distancēšanās ievērošanas nenodrošināšanu darba vietā.
No 50 paliek 7
Īpaši traģiska situācija izveidojusies lauksaimniecībā. Parasti katru gadu AK ierodas nedaudz virs 60 000 viesstrādnieku, pārsvarā no Austrumeiropas, taču tiek lēsts, ka vismaz 75% no viņiem šogad nevarēs ierasties ceļošanas ierobežojumu dēļ.
Bija cerības, ka darbaspēka trūkumu varētu aizstāt ar britiem, īpaši tiem, kuri pašlaik saņem dīkstāves pabalstus, taču izskatās, ka tās izplēnējušas. Nupat kādam lauksaimniekam no 50 britiem uz lauka palikuši tikai septiņi.
“Darbs prasa fizisku piepūli, tas ir monotons, tas nozīmē, ka jāstrādā uz lauka jebkādos laikapstākļos. Lielākajai daļai darbu nepieciešama roku veiklība, kas nozīmē, ka jāspēj ar abām rokām strādāt vienādā ātrumā,” žēlojas fermeris. Izrādās, ka pie sēdoša ofisa darba pieradušajiem britiem pieticis ar stundu uz lauka, lai saprastu, ka tādu darbu viņi fiziski nespēj veikt.
