Lielbritānija izdod orderi bijušo “Latvijas Krājbankas” un “Snoras” īpašnieku arestam 1
Lielbritānija izdevusi orderi bijušo “Latvijas Krājbankas” un bankas “Snoras” īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska arestam. Vienlaikus Lielbritānijas tiesa atsaukusi lēmumu ļaut viņiem uzturēties brīvībā apmaiņā pret drošības naudu, kad Antonova advokāts paziņojis, ka viņa klients devies uz Krieviju.
Abu bijušo baņķieru izdošanu jau vairāk nekā trīs gadus cenšas panākt Lietuva, kas tika izdevusi Eiropas aresta orderi Antonova un Baranauska aizturēšanai un grib viņus saukt pie atbildības par “Snoras” īpašumu piesavināšanos aptuveni 490 miljonu eiro vērtībā, uzskatot, ka viņu darbība izraisījusi bankas bankrotu. Lietuvas prokurori arī ierobežojuši viņu tiesības uz īpašumiem 233 miljonu eiro vērtībā.
Maija sākumā Lielbritānijas Augstā tiesa noraidīja Antonova un Baranauska pārsūdzību par pagājušā gada sākumā pasludināto Londonas Vestminsteras tiesas lēmumu izdot viņus Lietuvai. Augstā tiesa neatzina par pamatotiem prasītāju apgalvojumus, ka viņu lieta esot politiski motivēta.
Pēc šā lēmuma pasludināšanas Antonovs un Baranausks pazuduši. Pagājušajā nedēļā Lielbritānija informēja Lietuvas Ģenerālprokuratūru, ka abu baņķieru atrašanās vieta šīs valsts tiesībsargāšanas iestādēm nav zināma, un vienlaikus norādīja, ka darījusi visu, lai situācija tiktu noskaidrota un lietas iztiesāšana tiktu pabeigta, apmierinot Lietuvas prasību.
Jau ziņots, ka 2011.gada 16.novembrī, bažījoties par “Snoras” stāvokli, Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Tika lēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.
Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja “Snoras” valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs – uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.
Arī Latvijas “Krājbankā” drīz pēc tam tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, un 2011.gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu “Krājbankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu. Valsts policija (VP) par notikušo sāka kriminālprocesu.
Nedēļu pēc “Snoras” darbības apturēšanas bankas vadītāji tika aizturēti Lielbritānijā saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma.
Kā vēlāk rakstīja Lietuvas mediji, jau 2004.gadā, strauji pieaugot “Snoras” kredītportfelim, Lietuvas Bankai radās pirmās aizdomas par bankas līdzekļu izcelsmi, tādēļ 2011.gadā tika nolemts noraidīt bankas prasību par statūtu kapitāla palielināšanu.
