Lielbritānijā atklāts seno romiešu propagandas ierocis 0
Izmantojot rentgenstaru un lāzera tehnoloģijas, Glāzgovas universitātes arheologiem izdevies noteikt, ka dekoratīvās, tēlnieciskiem ciļņiem un tekstiem bagātās akmens plāksnes, kas Romas impērijas laikā Britānijā rotāja tā saukto “Antonīna valni”, senatnē bijušas koši krāsotas un faktiski kalpojušas par Romas propagandas instrumentu, kam bija jāatstāj iespaids uz vietējām tautām, norādīts Glāzgovas universitātes paziņojumā medijiem.
“Antonīna valni” romiešu leģionāri būvēja 2. gadsimtā imperatora Antonīna Pija (138—161) valdīšanas laikā. Tas bija 63 km garš, un zemesšaurumā starp Fortas un Klaidas līčiem nodalīja romiešu kontrolēto Britānijas daļu no kareivīgo skotu kalniešu priekšteču – kaledoniešu teritorijām.
Ap 3 m augsto un 5 m plato velēnu valni būvēja 12 gadu. Tā augšpusē atradās nosmailinātu baļķu palisāde, bet ik pēc zināmas distances iekārtoja cietokšņus sardzes garnizoniem. Tāpat noteiktos attālumos valnī iebūvēja pieminētās dekoratīvas plāksnes. Tām piemita arī ceļa stabu funkcija.
Plākšņu ciļņu sižeti un uzraksti vēstīja par leģionu, kas konkrēto vaļņa posmu cēlis, par tā uzvarām un uzticību imperatoram. Līdzās attēloja dažādus romiešu arhitektūras paraugus, reliģiskas ainas.
Līdz mūsdienām Lielbritānijas muzejos saglabājušās 18 Antonīna vaļņa plāksnes. To virsmu analīzē arheoloģijas doktores Lūisas Kempbelas vadībā konstatētas polihromijas, tas ir daudzkrāsainības, pēdas. Plāksnes pārsvarā bijušas izkrāsotas koši dzeltenā un sarkanā krāsā.
Arheoloģe ir pārliecināta, ka košie ciļņi bija kā propagandas ierocis kareivīgo iezemiešu atturēšanai: “Publika, kas pieradusi šos tēlus redzēt maigi pelēkus, krēmkrāsā vai marmora gadījumā baltus, negūst to iespaidu, kādu no no tiem guva romieši un vietējie ļaudis pirms 2000 gadiem. Šie tēli bija propagandas instrumenti, kādus romieši lietoja, nolūkā demonstrēt savu spēku un pārākumu pār vietējām tautām. Tie palīdzēja impērijai kontrolēt savas robežas un tiem bija dažādi vēstījumi dažādām auditorijām”.
Antonīna valnis iezīmēja Romas impērijas tālāko ziemeļu robežu. Izkrāsotās plāksnes, acīmredzot, bija izvietoja robežpārejas vietās, tā, lai tās redzētu pēc iespējas vairāk ļaužu un iespaids būtu pēc iespējas lielāks.
