Lielās saimniecības ir “pārsubsidētas”, kamēr atbalsta sadalījumā cieš mazās un vidējās saimniecības 6
Daudz svarīgāk par cīņu, kas saistīta tiešmaksājumu apjomu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ir vērtēt subsīdiju mērķtiecīgu izlietojumu ilgtspējīgas, nevis piesārņojošas lauksaimniecības atbalstīšanai, tiešsaistes tikšanās laikā ES lauksaimniecības komisāram Janušam Voicehovskim uzsvēra Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītājs Gustavs Norkārklis.
Kā informēja LBLA, Norkārklis sarunā atzīmējis, ka pašreizējā situācijā lielās saimniecības ir “pārsubsidētas”, kamēr atbalsta sadalījumā cieš mazās un vidējās saimniecības.
LBLA un Latvijas Dabas fonds aicināja komisāru uz sarunu, lai informētu par to, ka Latvijā Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātā lauksaimnieku atbalsta sistēma tiekot veidota industriālās lauksaimniecības interesēs.
Voicehovskis tikšanās laikā esot paudis Norkārklam līdzīgu viedokli, sakot, ka Kopējās lauksaimniecības politikas subsīdijas ir paredzētas līdzvērtīgi dažāda lieluma saimniecībām, tai skaitā bioloģiskām, nevis kādai atsevišķai lauksaimnieku grupai. Viņš apzinoties šo situāciju, un atzīmē, ka paturot to prātā, tikšot analizēti dalībvalstu gatavotie stratēģiskie plāni.
Komisārs akcentējis arī to, ka ir ieinteresēts Latvijas pieredzē ar bioloģisko lauksaimniecību, to saistīdams ar faktu, ka Latvijā 15% no kopējās lauksaimniecības zemes veido tieši bioloģisku sertificētas platības, un tas ir teju divas reizes lielāks rādītājs nekā ES vidēji – 8%.
Komisārs tikšanās laikā bioloģisko lauksaimniecību iezīmējis kā Eiropas Komisijas (EK) absolūtu prioritāti, uzsverot, ka ikvienā ES dalībvalstī, sevišķi Latvijā, kur bioloģiskā lauksaimniecība jau pašlaik ir salīdzinoši labi attīstīta, nepieciešams ne tikai noturēt esošo līmenī, bet arī spēt to palielināt.
Tāpat LBLA atzīmē, ka komisārs par izšķirošo faktoru, lai bērni skolās ēstu bioloģiski, akcentē katras dalībvalsts politisko gribu. Norkārklis, skaidroja, ka Latvija Zaļā publiskā iepirkuma sistēmu veidojot neatbilstoši idejai.
LBLA vadītājs norāda, ka vairāk tiek izcelts vietējais aspekts, nevis tas, ka būtiski ir abi faktori – gan pēc iespējas īsāks pārtikas ceļš no lauka līdz galdam, gan tas, ka pārtika ražota ilgtspējīgi.
Sanāksmē piedalījās arī Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis, kurš sacīja, ka pārtikas ražošanas līdzsvara atjaunošanai, būtu jāveicina atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai un nelielajām saimniecībām. Viņš situāciju ilustrēja ar izmaiņām putnu indeksā. “Iepriekš Latvija bija to dažu Eiropas valstu vidū, kur putnu indekss bija vai nu stabils vai pat augšupejošs, bet pēdējos gados tas uzrāda lauku putnu populācijas samazināšanos. Tas ir skaidrs signāls tam, ka lauksaimniecība kļūst arvien vairāk industriāla,” skaidroBriedis.
LBLA jau iepriekš sabiedrību un ZM iepazīstinājusi ar organizācijas stratēģisko mērķi – 2030.gadā ne tikai sasniegt 30% bioloģiski sertificētas lauksaimniecības zemes, bet arī nodrošināt vismaz 30% bioloģiskās pārtikas publiskajā iepirkumā.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija dibināta 1995.gadā. Tā ir profesionāla organizācija, kurā apvienojušies bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un šīs kustības atbalstītāji.
