No pašu pieredzes 2
Jaunlaiku nesaprotamā mode
– Esmu pilnīgā nesapratnē par šo jaunlaiku modi – bijušo un esošo ģimeņu draudzību. Manuprāt, tā nav īsti normāla parādība, jo neatbilst mūsu – ziemeļnieku – mentalitātei. Lai tie dienvidnieki čupojas, kā tīk, tas jau viņiem asinīs. Neviens pāris taču nešķiras kā divi mīļi balodīši, tad kādēļ pēc tam uzturēt mākslīgas attiecības un tēlot, ka palikuši labi draugi. Protams, ka bērnam ar tēvu jātiekas, bet viņam nav jāaplipinās ar tēva jaunās ģimenes radu baru. Es nevēlos, ka mana bērna audzināšanā iesaistās vīra otrā sieva un kur nu vēl viņas māte. Tas viss tikai jauc bērnam galvu. Tāpēc esmu noteikusi, ka bijušajam vīram jātiekas ar bērnu neitrālā teritorijā, – tā uzskata Santa, kura pēc šķiršanās viena audzina piecgadīgo meitu.
Kura no pusēm?
Stāsta Indra: – Sākot satikties ar savu tagadējo vīru, zināju, ka viņam no iepriekšējām attiecībām ir dēls. Kad iepazināmies, viņš ar dēla māti vairs kopā nedzīvoja, bet ar bērnu tikās un ar uzturlīdzekļiem nodrošināja. Kad apprecējāmies, liku vīram manīt, ka mums tomēr būs viena – sava ģimene – un pagātnei tajā nav vietas. Es atbalstu to, ka vīrs dēlam maksā uzturnaudu, bet nevēlos, ka viņa bērns draudzētos ar mūsu bērniem. Mums ir divas meitas – septiņus un piecus gadus vecas, un viņas nenojauš par pusbrāļa eksistenci. Reiz pie vecākās meitas ciemojās draudzene un stāstīja, ka viņai tagad esot pusmāsa. Mana mazā meita tobrīd turēja rokās Bārbiju un savā bērna naivumā vaicāja – parādi, kura no pusēm ir tavai māsai.
Draudzīgais ieguvums
Kad Inese iepazinās ar Ēriku, viņa bija šķirtene un audzināja divas meitas. Arī Ēriks bija šķīries, un viņa trīs meitas dzīvoja pie savas mātes. Pēc apprecēšanās Inese laida pasaulē viņu kopīgo meitu.
– Man ļoti paveicies ar vīru. Viņš ir rūpīgs tēvs manām meitām un nekad nav šķirojis – tavas, manas un mūsu meitas. Ēriks gādā arī par savām meitām no pirmās laulības. Pirms krīzes vīrs nodarbojās ar nekustamo īpašumu un varēja atļauties savām trim meitām iegādāties dzīvokļus. Varbūt es varēju iebilst, ka viņš ir pārāk izšķērdīgs, bet ko gan es iegūtu, ja nostātos pret viņa bērniem. Kad vīra vidējā meita palika stāvoklī, viņš lūdza, lai atrunāju meiteni no aborta veikšanas, jo māte viņai bija devusi tādu padomu. Teicu, ka mēs viņu atbalstīsim. Tagad Ērikam ir mazmeita, tikpat veca kā mūsu kopējā meita. Mēs dzīvojam lielā mājā, un tā ir visiem atvērta. Brīvdienās pie mums ierodas Ērika meitas ar saviem draugiem, un dažreiz liekas, ka iet par skaļu, tomēr uzskatu, ka liela, draudzīga ģimene ir tikai ieguvums, – uzskata Inese.
Zem viena jumta
Lāsma bija nesen šķīrusies, audzināja dēlu un meitu, kad viņas dzīvē ienāca Aivis. Pēc apprecēšanās nolēma, ka meita Elīna paliks pie mātes, bet dēlu Juri tēvs ņems pie sevis uz Cēsīm. Pēc laiciņa apprecējās arī Lāsmas bijušais vīrs Roberts. Jaunizveidotā ģimene nolēma pārcelties uz dzīvi Anglijā, ņemot līdzi arī Roberta dēlu. Kad nostabilizējās situācija, Roberts un sieva Sandra Anglijā ievācās sociālajā mājā un uzaicināja pie sevis arī Sandras meitu Līvu un Roberta meitu Elīnu. Diemžēl svešumā Roberts sāka pastiprināti dzert, kļuva agresīvs un sieva izlēma šķirties no viņa. Tagad Lāsmas abi bērni, kas jau ir pieauguši, dzīvo vienā mājā ar Roberta šķirto sievu. Dēls mācās par autoatslēdznieku, meita koledžā apgūst dizainu. Pavisam drīz no Latvijas pie viņiem ieradīsies arī Elīnas draugs. Kad Lāsmai jautā, kā viņa jūtas, jo abi bērni ir ārzemēs un dzīvo būtībā pie svešas sievietes, Lāsma atbild – šajā ekonomiskajā situācijā, kāda valda Latvijā, bērniem tas ir labākais risinājums, iespēja iegūt labu izglītību un atrast pienācīgi atalgotu darbu.
