Latvijas Radio darbinieku prasības nodokļu maksātājiem, iespējams, maksās 914 000 eiro 6
Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji šodien tiekas ar Latvijas radio (LR) valdi, lai pārrunātu samilzušo algu problēmu šajā sabiedriskajā medijā.
“Situācija ar LR darbinieku atalgojumu nav normāla,” atzina NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš, kurš padomes sastāvā atbild par sabiedriskā radio lauciņu. Āboliņš darbu padomē sāka tikai pirms nedēļas, tādēļ viņam šie jaunumi bijuši kā “auksta ūdens šalts”. Taču LR arodbiedrības vadītāja Mudīte Paegle stāsta, ka neapmierinātība ar atalgojuma politiku briedusi jau gadiem.
Krīzes laikā, 2009. gadā, LR darbinieki esot piekrituši algu fonda samazinājumam par 20% – tas panākts, samazinot darbiniekiem algas vidēji par 12%, likvidējot atsevišķas štata vietas un to slodzes uzliekot atlikušajiem darbiniekiem. Tāpat vairākums darbinieku piekrituši vienu mēnesi gadā strādāt bez algas, lai atbalstītu grūtībās nonākušo mediju. Kaut arī krīze jau ir aiz muguras, daļai darbinieku algas joprojām nav atjaunotas. LR valdes locekle Sigita Roķe informēja, ka aptuveni trešdaļa radio darbinieku saņem algu ap 900 eiro “uz papīra”. Taču, pēc neoficiālas informācijas, ļoti izplatīta alga radio esot 650 eiro “uz papīra”, atsevišķi darbinieki par pilnu slodzi saņemot pat 400 – 500 eiro pirms nodokļiem (gan žurnālisti, gan tehniskie darbinieki).
Kā noprotams, neapmierinātība saistīta arī ar nevienlīdzīgu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu dažādos kanālos. Piemēram, LR1 raidījumu vadītāji un vecākie redaktori nereti saņemot ap 800 – 900 eiro “uz papīra”, bet jauniešu kanālā LR5 līdzīgs darbs novērtēts virs 1000 eiro. S. Roķe gan skaidroja, ka kopumā nevienlīdzība esot novērsta, nosakot atalgojumu kategorijas par noteiktiem pienākumiem, bet LR5 esot “cits stāsts”, jo tas saņem atsevišķu finansējumu tieši šā kanāla nodrošināšanai un LR nedrīkst konkrēto finansējumu novirzīt citiem mērķiem.
Gan NEPLP, gan LR valdes un arodbiedrības pārstāvji uzsver, ka šādā situācijā LR kļuvusi par “lielāko kadru donoru” Latvijas žurnālistikā – proti, par vietu, kur par nodokļu maksātāju naudu jaunie žurnālisti gūst pirmo pieredzi un iemaņas, bet pēc profesionāļa līmeņa sasniegšanas viņus “pārpērk” citi mediji. LR darba tirgū nespējot konkurēt pat ar Latvijas Televīziju, kur algas esot vismaz uz pusi lielākas, nemaz nerunājot par komercmedijiem.
Iespējamais risinājums varētu būt LR sagatavotais un NEPLP atbalstītais pieprasījums no nākamā gada palielināt Latvijas Radio (LR) valsts budžeta bāzes dotāciju par 914 000 eiro, kas jau iesniegts izvērtēšanai Finanšu ministrijā. Papildu finansējums esot nepieciešams laika periodam no 2018. līdz 2020. gadam LR personāla resursu konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšanai, informācijas tehnoloģiju uzturēšanai un darba vides atbilstības nodrošināšanai, kā arī administratīvā satura plānošanas un kvalitātes vadības kapacitātes nodrošināšanai.
LR žurnālists, raidījuma “Krustpunktā” vadītājs Aidis Tomsons pagājušonedēļ brīdināja, ka situācija ir nokaitēta tik tālu, ka radio darbinieki būtu gatavi rīkot protesta akcijas “nebūs raidījuma skanējumu vai būs klusums ēterā”, brīdināja žurnālists. Arodbiedrības vadītāja Paegle gan noskaņota optimistiskāk – pagaidām nekāds lēmums par protestiem vai streikiem neesot pieņemts un pastāv cerība konfliktus atrisināt sarunu ceļā.
Sarunas gan varētu apgrūtināt fakts, ka LR valde nav īsti vienota. To novērojis arī I. Āboliņš: “Pirmajās tikšanās reizēs man radies iespaids, ka valde nav vienota un nestrādā kā komanda.” Padomes pārstāvja novērojumus apstiprināja arī S. Roķe. “Valdē pastāv būtiskas viedokļu un izpratnes atšķirības, jo katram loceklim ir atšķirīga atbildības joma un tieši tā šķiet prioritārā. Vajadzētu reizi par visām reizēm vienoties, ka LR pastāv, lai ražotu oriģinālu saturu un darītu to pēc iespējas labākā kvalitātē,” uzsvēra valdes locekle.
