Cik lieli ieguldījumi pētniecībā būtu nepieciešami, lai situācija Latvijā būtu līdzīga situācijai Zviedrijā vai Vācijā? 16
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pērn izdevumi pētniecībai un attīstībai (P&A) bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 205 miljoni eiro. Tas bija par 4,8% vairāk nekā 2019. gadā, rāda Statistikas pārvaldes dati.
Tas nozīmē, ka pamazām ieguldījumi pētniecībā aug, un to apliecina fakts, ka 2020. gadā uzņēmumi P&A ieguldījuši par 15,2% vairāk nekā 2019. gadā.
Šādu tendenci sekmēja pasākumi inovāciju veicināšanai valsts kapitālsabiedrībās, kā arī atbalsta un iedrošināšanas, motivēšanas pasākumi inovāciju ieviešanai mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU).
Tomēr kopumā uzņēmumu ieguldījumi P&A Latvijā joprojām saglabājas zemā līmenī, skaidro Ekonomikas ministrijas (EM) Inovācijas departamenta Inovācijas politikas nodaļas vadītāja Mārtiņš Jansons.
Temps jāpaātrina
Kā situāciju vērtē uzņēmēji un pētnieki? Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa stāsta, ka pētniecībai un attīstībai Latvijā netiek veltīts tāds finansējums, kas dotu iespēju būtiski paātrināt attīstības tempu.
Jāņem vērā, ka tehnoloģiju attīstība līdz atbilstošam gatavības līmenim ir laikietilpīgs process, turklāt komercializācijas process ir salīdzinoši sarežģīts un prasa laiku, turklāt universitātēm ir jāievēro zināmi nosacījumi, kas attiecas uz Eiropas projektu vai publiskā finansējuma rezultātiem.
Tomēr arī esošos apstākļos RTU veiksmīgi darbojas tehnoloģiju komercializācijas jomā. Šogad noslēgti septiņi licences līgumi, kuri jau nes ieņēmumus, bet tuvāko divu gadu laikā plānots licencēt vēl ap 20 tehnoloģijām, uzsver Laila Eliņa. Turklāt katru gadu RTU īsteno ap 120–150 līgumpētījumus ar uzņēmumiem, kas universitātei ienesot ap diviem miljoniem eiro.
Lielākā daļa šo līgumpētījumu ir arī zināšanu pārnese, jo atbilstoši uzņēmumu pasūtījumam tiekot radītas jaunas tehnoloģijas, risinājumi un uzlabojumi.
“Ja salīdzinām šodienas situāciju ar 10–15 gadu pagātni, ir sasniegti vērā ņemami rezultāti, ir pilnveidotas zināšanas un procesi. Akadēmiskajā vidē ir radīta izpratne par to, kas ir intelektuālā īpašuma pārdošana un licencēšana un ka no tā ir iespējams gūt ieņēmumus,” vērtē Laila Eliņa.
Vajag vienkāršāk
AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis norāda uz pieejamo atbalsta programmu sarežģītību.
“Uzņēmumiem ir nepieciešami papildu resursi, lai spētu sagatavot visus dokumentus un pēc tam atskaitīties par projekta rezultātiem. Jāpārzina dažādas regulas un specifiski termini,” vērtē uzņēmējs.
Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka projektu konkursi ar lielāku finansējuma atbalstu prasa zināšanas patentēt vai sagatavot zinātniskās publikācijas, bet ne vienmēr pētījumu rezultāts ir patents vai zinātniskā publikācija.
Uzņēmējs vēlas radīt un izpētīt produktu, kam ir ievērojams tirgus potenciāls, taču nepieciešamie pētniecības darbi ne vienmēr ietver tādu zināšanu radīšanu, kas būtu patentējamas.
Ir arī citas problēmas – nepieciešami cilvēki, kas prot profesionāli sagatavot projekta dokumentus un augsti zinātniskā līmenī spēj pamatot jaunā produkta zinātnisko novitāti, sagatavot patenta pieteikumus vai zinātniskās publikācijas projekta noslēgumā.
Konkurence šajos projektu konkursos ir ļoti augsta un, domāju, ka ne visiem ir iespējas sagatavot profesionālus projektu pieteikumus un izturēt sīvo konkurenci, jo šos projektus vērtē Eiropas Komisijas eksperti, kuriem ir augstas prasības projektu vērtēšanā, saka Hmeļņickis.
Viņš uzskata, ka projektu konkursi varētu notikt ar vienkāršākiem nosacījumiem.
“Ja uzņēmums spēj pamatot jaunā produkta vai pakalpojuma tirgus potenciālu un aktualitāti, tad projekta noslēgumā nav nepieciešami patenti un zinātniskās publikācijas. Jāļauj uzņēmumam pašam izvēlēties Latvijas un ārvalstu pētniecības pakalpojuma sniedzēju, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav reģistrēts zinātnisko institūciju reģistros,” viņš uzsver, aicinot zinātniekus kļūt atvērtākiem un pieejamākiem.
Iespējams trīskāršot
Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums “Tet” attīstībā un pētniecībā 2020. gadā investējis gandrīz 15 miljoni eiro, tostarp 20% pētniecībā un 80% attīstībā kapitālieguldījumu veidā. Kopējie “Tet” kapitālieguldījumi 2020. gadā bija vairāk nekā 32 miljoni eiro.
“Lai būtu gatavi nākotnes izaicinājumiem un turpinātu sniegt klientiem mūsdienīgus, kā arī ātrus un ērtus pakalpojumus, nepieciešamas ne tikai investīcijas, bet arī zināma deva drosmes gan uzņēmuma, gan nozares, gan valstiskā līmenī. Redzam, ka turpmāko septiņu gadu laikā ar saprātīgu pieeju valsts investīciju un grantu jomā investīcijas pētniecības un attīstības jomā var trīskāršot. Tas veicinātu biznesa attīstību, sniegtu papildu pienesumu jaunu produktu un pakalpojumu attīstībā un izstrādē, darbības jomas izvēršanā, jaunu eksporta tirgu iekarošanā un darbības efektivitātes celšanā, kā arī valstī kopumā sekmētu uzņēmējdarbības vides attīstību un ekonomikas izaugsmi,” skaidro “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.
Šajās aktivitātēs valsts investīcijām esot jānosaka konkrēti un ilgtspējīgi rezultātu rādītāji, lai spētu noteikt investīcijas ar lielāko labumu visai tautsaimniecībai.
Tāpat digitālās transformācijas jomā vairāk līdzekļu jāparedz elektronisko sakaru nozares pieejamības audzēšanai, kas veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, radītu ekonomisko izrāvienu un kopprodukta pieaugumu, viņš skaidro.
Optiskā tīkla izbūve ir valsts digitālā asinsrite, kas ir īpaši nozīmīga šobrīd, veidojot pieejamību kvalitatīvam tīklam, jo darbaspēks nākotnē daudz lielākā mērā strādās attālināti.
Jāiegulda straujāk
Cik lieli ieguldījumi pētniecībā būtu nepieciešami, lai situācija Latvijā būtu līdzīga situācijai Zviedrijā vai Vācijā? Saskaņā ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam (“NIP2027”) Latvijas kopējiem ieguldījumiem P&A būtu jāsasniedz 1,5% no IKP jeb vairāk nekā 600 miljoni eiro – trīs reizes vairāk, nekā tas bija 2020. gadā.
Šā mērķa sasniegšanai uzņēmumiem 2027. gadā būtu jāiegulda vairāk nekā 230 miljoni eiro, kas ir četras līdz piecas reizes vairāk nekā 2020. gadā. Straujāk augot IKP, arī faktiskajiem ieguldījumiem P&A būtu jāpieaug, lai sasniegtu “NIP2027” noteiktos mērķus.
Latvijas produktivitātes ziņojumā 2020. gadā atzīts, ka uzņēmēju zemo ieguldījumu zinātniski pētnieciskajam darbam nosaka gan piedāvājuma faktori, kā pētniecības iestāžu kapacitāte, tā arī pieprasījuma faktori, kā P&A intensīvo nozaru, īpaši apstrādes rūpniecības nozaru, zemais īpatsvars tautsaimniecības struktūrā.
Augstās un vidēji augstās P&A intensitātes nozares Latvijā 2010.–2018. gados vidēji veidoja 5,2% no IKP, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – 2% no IKP. Savukārt vairumā ES dalībvalstīm šo nozaru daļa ir daudz lielāka.
Tāpat secināts, ka Latvijas ilgstoši zemo P&A ieguldījumu līmeni nosaka strukturālie šķēršļi, to skaitā P&A intensīvo nozaru zems īpatsvars tautsaimniecības struktūrā; zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP; apstrādes rūpniecībā dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares un joprojām nepietiekošs uzņēmumu skaits ir iesaistīts globālās vērtību ķēdēs vai arī tie ir iesaistījušies globālo vērtību ķēžu aktivitātēs ar zemu zināšanu ietilpību un ienesīgumu; tautsaimniecības struktūrā pārmērīgi daudz ir mikrouzņēmumu, kuriem nav kritiskās masas sākt eksporta aktivitātes.
Šie šķēršļi nosaka ne tikai privātā sektora vājo kapacitāti ieguldījumiem pētniecībā, bet arī to zemo pieprasījumu pēc šādiem pētījumiem.
Jaunajā plānošanas periodā līdz 2027. gadam EM paredzējusi ievērojamas investīcijas valsts tautsaimniecībā – 1,6 miljardus eiro, un atbalsta instrumenti tiek veidoti, pamatojoties uz “NIP2027” noteiktajiem mērķiem, respektīvi – palielināt eksporta apjomu un palielināt privātā sektora ieguldījumus P&A.
EM atbalsta instrumenti tiek izstrādāti vairākos prioritārajos virzienos: digitalizācija, produktivitāte, nevienlīdzības mazināšana un energoefektivitāte. Šobrīd notiek darbs pie atbalsta programmu izstrādes un nosacījumiem, kas tiek cieši skatītas kontekstā ar Latvijā nostiprināto viedo specializāciju.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
