Lielākos zaudējumus Austrumu slimnīcai rada toksikoloģijas un intensīvās terapijas nodaļas 0
Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) no visām klīnikām lielākos zaudējumus rada Toksikoloģijas un sepses klīnika, kā arī Intensīvās terapijas klīnika, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklāja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Viņš norādīja, ka Toksikoloģijas un sepses klīnikas radītie zaudējumi mērāmi 1,8 miljonos eiro, bet Intensīvās terapijas klīnikas – 1,5 miljonu eiro vērtībā.
Tāpat zaudējumus radot Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnika – tās zaudējumi mērāmi miljona eiro apmērā. Anestezioloģijas klīnika radījusi ap 610 000 eiro zaudējumus, bet Operāciju bloks – apmēram 600 000 eiro.
Vienlaikus kopumā Paeglītis RAKUS šī gada finanšu situāciju, salīdzinot ar 2018.gadu, vērtē pozitīvi, jo slimnīca 2019.gadu pabeigšot labāk nekā iepriekšējos. Piemēram, 2018.gada pirmajā pusgadā RAKUS zaudējumi bija 4,5 miljoni eiro, bet šī gada pirmajā pusgadā 700 000 eiro.
Paeglītis norādīja, ka tas panākts, veicot virkni dažādu pasākumu, tostarp sakārtojot ieņēmumus un pārskatot saimnieciskos izdevumus. Tāpat finanšu rādītāji Austrumu slimnīcā uzlabojas saistībā ar piešķirto papildu valsts finansējumu un mainīto piešķirtā valsts finansējuma koeficientu universitāšu slimnīcām.
Slimnīcas vadītājs šodien deputātus informēja par slimnīcā sasniegto, kopš viņš kļuvis par RAKUS valdes priekšsēdētāju. Pēc viņa sniegtās informācijas deputāti uzdeva virkni dažādu jautājumu par slimnīcas tālākajiem plāniem, paveikto un citiem aspektiem.
Piemēram, bijusī veselības ministre, tagad Saeimas deputāte Anda Čakša, vaicāja slimnīcas valdei, kā tā cīnās ar tā saukto “akceptēto korupciju”, jo viņai cilvēki sūdzoties, ka “nekas slimnīcā nenotiekot” bez papildu samaksas. Paeglītis viņai skaidroja, ka ar šo problēmu jācīnās un ka slimnīca strādā pie veidiem, kā novērst šādus gadījumus. Vienlaikus slimnīcas vadītājs sacīja, ka šādi gadījumi saistīti ar cilvēkresursu trūkumu.
Čakša deputātiem norādīja, ka viņi nevar prasīt rezultātu, nedodot pretī resursus slimnīcām to darbības nodrošināšanai. Deputāte uzsvēra, ka jānodrošina adekvāts veselības nozares finansējums, tostarp mediķu atalgojuma palielināšanai, jo pretējā gadījumā ārsti un māsas pametīs veselības nozares sistēmu.
Deputāts Vitālijs Orlovs (S) vaicāja slimnīcas vadībai, kā tā strādā ar parādu piedziņu. Paeglītis informēja, ka ik gadu parāds slimnīcai pieaug par apmēram 450 000 eiro, un slimnīca intensīvi strādājot, lai atgūtu šos finanšu līdzekļus. Šogad izveidota arī kārtība, kurā pirms lietas nodošanas parādu piedzinējiem, ārstniecības iestāde vispirms pacientu par izveidojušos parādu informē ar īsziņas palīdzību.
Vienlaikus Paeglītis atzina, ka daļu finansējuma nav iespējams atgūt, jo parādnieki ir miruši. Šī iemesla dēļ slimnīcas vadītājs ir pārliecināts, ka nepieciešams mehānisms, kā šādos gadījumos valsts varētu atlīdzināt slimnīcām cilvēka nāves gadījumā.
Tikmēr deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) vēlējās noskaidrot, kāds ir slimnīcas plāns attiecībā uz RAKUS Onkoloģijas centra attīstību. Paeglītis viņai atzina, ka Onkoloģijas centra ēkā bez būtiskas rekonstrukcijas nekas nemainīsies, un slimnīcas vadītājs piebilda – ja tiks rasts papildu finansējums, prioritāte būšot Onkoloģijas centra rekonstrukcija, jo tajā telpas ir šauras un būvētas vēl Padomju laikos.
Rīt, 25.septembrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti iztaujās arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadību.
