Kāda ir shēma 14
Un K. Podiņš sāk aprakstīt shēmu. Piemēram, kādam projektam no LAD tiek iegūts finansējums 60 000 eiro, kam klāt jāpieliek paša saimnieka 40 000 eiro. Visa šī summa tiek pārskaitīta darbu veicējam, kas savukārt nolīgst apakšuzņēmēju, kurš atkal apakšuzņēmēju… Jo trepīte garāka, jo grūtāk izsekojama, bet saimniekam – likumpārkāpējam – svarīgi, ka trepītes pēdējais uzņēmums ir fiktīvs: vai nu mākslīgi bankrotē, vai pieder cilvēkam bez noteiktas dzīvesvietas un ienākumiem.
Projektā paredzamie darbi tiek veikti. No saimnieka viedokļa: jo pelēkāk, jo labāk, bieži darbus veic arī pats saimnieks ar saviem cilvēkiem un tehniku. Finansējums pa šo laiku legāli tiek pārskaitīts no viena apakšuzņēmēja otram, pa ceļam kaut kas arī “nobirst”, parasti ap 10%, līdz kādi 90 000 eiro nonāk līdz trepītes pēdējam uzņēmumam. Tajā brīdī nauda tiek izņemta skaidrā veidā un nogādāta saimniekam. Reāli darbi tiek veikti, iztērējot trešdaļu vai nedaudz vairāk no piesaistītā finansējuma, piedevām vēl saimnieks pieprasa no valsts atmaksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas šajā gadījumā no 100 000 eiro ir 17 435 eiro. Rezultātā saimnieks ir ne tikai veicis darbus savā objektā, bet arī labi nopelnījis – summu, ko veido nenomaksātie nodokļi par darbu veikšanu, izkrāptais PVN un piešķirtie struktūrfondu līdzekļi, no tiem atņemot faktiskās projekta izmaksas. Šādos krāpnieciskos darījumos saimnieks piesavinās līdz pat divām trešdaļām no kopējās projekta summas.
LAD ir ierobežotas iespējas naudas tēriņu kontrolē: iestāde pārskaita naudu un pēc tam pārbauda, vai darbi veikti atbilstoši projektam.
Gan VID, gan Valsts policija kriminālvajāšanai pēdējos trīs gadus nodevusi pārdesmit lietu, kurās, izmantojot LAD, tiek izkrāpta struktūrfondu nauda.
“Tiešām pārsteidzoši, kā tiek izsaimniekota struktūrfondu līdzekļi, kas pēc būtības ir arī mūsu visu nodokļu maksātāju nauda. Pirmkārt, ir cilvēki, kas uz tiem iedzīvojas, otrkārt, kropļo arī konkurenci – godīgi saimnieki un uzņēmumi šiem fondiem netiek klāt, bet negodīgie iegūst papildu līdzekļus ne tikai savu vajadzību apmierināšanai, bet arī savam biznesam,” komentē K. Podiņš.
