Lielāko daļu iecerēto vēja parku Latvijā nekad neuzbūvēs, atklāj ministrs Melnis 0
Projektēšanā, ietekmes uz vidi novērtējuma dažādās attīstības stadijās, vēl tikai kā ieceres vai, gluži otrādi – jau būvniecības stadijā Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 80 vēja parki, maksimālajam turbīnu skaitam pārsniedzot 2400, kas 22 reizes pārsniedz šobrīd jau uzstādīto vēja turbīnu skaitu.
Savukārt to plānotā jauda pārsniedz 18 tūkstošus megavatu (MW) jeb 18 gigavatus (GW), kas ir 133 reizes vairāk nekā šobrīd uzstādīto vēja parku jauda Latvijā.
Turklāt tas ir pieckārt vairāk nekā kopējā Latvijā šobrīd uzstādīto elektroenerģiju ražojošo iekārtu jauda. Tomēr klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis 13. februāra “Kas notiek Latvijā?” raidījumā atzina, ka, visticamāk, izbūvēta tiks vien neliela daļa no plānotajiem vēja parkiem par kopējo jaudu 2000 MW jeb 10% no visiem iecerētajiem vēja parkiem.
Plānoto vēja parku skaits un jauda iegūta, apkopojot nesen izveidotās Enerģētikas un vides aģentūras (apvienojot Vides pārraudzības valsts biroju un Būvniecības valsts kontroles biroju) un “Latvijas Valsts mežu” datus, kuri rāda, ka dažādās attīstības fāzēs šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 80 vēja parki.
Savukārt līdz šim Latvijā uzbūvētas 112 turbīnas ar kopējo jaudu 137 MW, kas ir ievērojami mazāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kur uzstādīti attiecīgi 682 MW un 1683 MW, kā arī vēl daudz mazāk nekā citās Baltijas jūras reģiona valstīs. Piemēram, Vācijā vēja turbīnu jauda sasniedz 72 618 MW, Polijā 10 299 MW, bet Somijā – 8224 MW.
Komentējot plānoto vēja parku skaitu un jaudu, Kaspars Melnis norāda, ka “attīstītāji bijuši augstsprātīgi,” piekrītot tam, ka rezervēto un plānoto jaudu ir pārāk daudz. Viņš apgalvo, ka sarunās ar ekspertiem un vēja nozares uzņēmumiem guvis skaidrību, ka realitātē no visa plānotā apjoma tiks realizēti vien apmēram 2000 MW. Ja pieņem, ka vienas modernas vēja turbīnas jauda ir 8 MW, tad tās būtu 250 turbīnas.
Biedrības “Drosme darīt” valdes loceklis Kaspars Bokta ministram vaicāja, kas garantē tieši šāda apjoma realizēšanu, Melnim atbildot, ka to noregulēs pats tirgus. “Tajā momentā, kad tiek būvēti vēja parki, tiek samazināta elektrības cena. Jo lētāka elektrības cena, jo paliek mazāka interese attīstīt projektus,” sacīja ministrs.
Bokta arī uzsvēra, ka nav pret energoneatkarību, bet pret valstī radīto vēja parku haosu, kā rezultātā nav saprotams, cik daudz Latvijā vēja turbīnu un par kādu kopējo jaudu tiks uzbūvētas.
